Pārtikas cenas pasaules tirgos vidēji gada laikā ir piedzīvojušas kritumu par aptuveni 19 procentiem, ko lielā mērā ir veicinājusi gan par prognozēto vājāka ekonomiskā izaugsme, gan arī resursu cenu samazinājums. Tiesa, veikalos tik straujš kritums pagaidām nav novērots.
Pretstatā situācijai iepriekšējos gados, šogad kopumā pasaules pārtikas cenas ir atstājušas iespaidu arī uz pārtikas cenām Latvijas veikalos, analizējot apkopoto statistiku, secinājusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.
Viņa pārtikas cenu samazināšanos saista galvenokārt ar naftas cenu un pieprasījuma kritumu. Tiesa, pēc viņas teiktā, Latvijā ražotājiem, kurus jau iepriekš skāra Krievijas sankcijas un ekonomiskā lejupslīde, tas ir būtisks izaicinājums.
“Gan lauksaimniecības, gan pārtikas nozarei mīnuss ir Krievijas embargo, vēl lieta, kas atstās negatīvu iespaidu uz nozari, ir problēmas piena tirgū, zemas iepirkuma cenas, un arī piena pārstrādes nozare mums nav tā efektīvāka un spējīgāka” sacīja Gulbe.
Kopumā gan pēc Ingunas Gulbes teiktā, daudzi ražotāji vienlaikus arī ir nodemonstrējuši gatavību operatīvi pielāgoties tirgus situācijai, “ir uzņēmumi, kas spēj darīt”.
“Citadele Bankas” analītiķis Mārtiņš Āboliņš norādīja, kopumā gan Latvijā jebkurā gadījumā pārtikas cenas ir samazinājušās straujāk nekā daudzviet Eiropā. Pēc viņa teiktā, fakts, ka veikala cenas pārtikai samazinās mazāk izteikti nekā izejvielu cenas, ir normāls, jo produktiem būtisku daļu cenas veido arī izmaksas, kas nav saistītas ar izejvielām.
“Protams, veikalos mēs šādu cenu kritumu neredzam Latvijā. Bet jāteic, ka visā Eiropā cenu kritums ir daudz gausāks. Un mums, pat ja salīdzina ar pārējām Eiropas valstīm, ir viens no straujākajiem pārtikas cenu kritumiem šogad. (..) Galvenie faktori, ka izejvielu cenas ir tikai daļa no gala cenas. Ir daudz citi faktori, kas var ietekmēt cenu, piemēram, ražošanas izmaksas, pārstrāde, transporta cenas, darbaspēka izmaksas,” skaidroja Āboliņš.
Arī nākamgad Eiropas Savienībā tiek prognozēts ļoti gauss inflācijas kāpums. Un, kā norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, uz kopējo inflācijas līmeni nemainīgi spiedienu rada joprojām zemās energoresursu cenas. “Iekšzemes pieprasījums turpinās veicināt cenu kāpumu, tomēr enerģijas tiešie un netieši efekti kavēs inflācijas atgriešanos pie eirosistēmas definētā mērķa, proti, inflācijas rādītāja, kas ir zem, bet tuvu diviem procentiem,” norādīja Rimšēvičs.
Daudzu pārtikas produktu cenu veikalos ietekmē arī valūtas svārstības. Piemēram, saistībā ar to, ka daudzas pārtikas izejvielas tiek tirgotas dolāros, šogad vērojamais salīdzinoši vājais eiro ir šo izejvielu cenu kritumu patērētājiem Eiropā padarījis mazāk jūtamu.
Eksperti arī pievērš, ka Latvijas veikalos preču pārtikas cenas var turpināt samazināties, tomēr, visticamāk, pārmaiņas nebūs tik straujas kā pasaules tirgos.
Viena no nozarēm, kur zemās pārtikas cenas šobrīd atstāj smagāko iespaidu, ir Latvijas piena nozare. Pēc Ingunas Gulbes, uzlabojumi piena tirgū mūsu reģionā sagaidāmi gan tikai pēc jaunu piena pārstrādes rūpnīcu darbības sākšanās Bauskā un Kauņā.
