Pārrēķins par gāzi izlīdzinātā maksājuma veicējiem licis apjaust strauji augošo izmaksu apjomu, ar ko rudenī nāksies rēķināties dažādu energoresursu lietotājiem. Valdība nākamnedēļ pieņems lēmumus par energoresursu cenu pieauguma daļēju kompensēšanu. Tādējādi ārkārtējos apstākļos jau īstenos koalīcijā ietilpstošu, gan pie varas neesošu partiju – kā "Latvija pirmajā vietā", Latvijas Krievu savienības, "Katram un katrai" – programmās ierakstīto par palīdzību energoresursu izmaksu ierobežošanai.
Savu redzējumu sniedza arī "Attīstībai/Par!" viens no vēlēšanu programmas autoriem Vjačeslavs Dombrovskis: "Pirmais un galvenais virziens – ierobežot [energoresursu] cenas pieaugumu visiem iedzīvotājiem. Otrais virziens, kompensēt noteiktām mērķa grupām – pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm."
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) atgādinājusi, ka visiem lietotājiem solīts kompensēt pusi no energoresursu izmaksu pieauguma. Kompensācijas attiekšoties arī uz malkas apkuri, norādījusi premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Līdztekus aktualizēts jautājums par gāzes piegādes ceļu pietiekamību. Dombrovskis uzsvēra – sašķidrinātās gāzes termināla izveide Skultē ļautu ierobežot piegādes izmaksas, tomēr šie lēmumi kavējušies, tādēļ vēl šogad cerības liktas uz Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa darbu Igaunijā.
"No šodienas vērtējot, jā, tas ir ātrākais variants [kā pretendēt uz papildus gāzi], bet kopš 24. februāra tas nav ātrākais variants. Ja marta beigās būtu pieņemti vajadzīgie lēmumi, esmu pārliecināts, ka gada beigās Skultē jau būtu funkcionējošs sašķidrinātās gāzes terminālis," sacīja Dombrovskis.
Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans ("Konservatīvie") norādīja uz neziņu par Latvijas valstij pieejamo gāzes apjomu Inčukalna pazemes krātuvē. Tas pastiprina jautājumu par gāzes pietiekamību Latvijā gaidāmajā apkures sezonā.
Feldmans atzīmēja: "Pastāv zināmas bažas, ka var īstenoties kādi negatīvi scenāriji, kā rezultātā visām vajadzībām gāzes varētu nepietikt. Mans aicinājums būtu pēc iespējas ātrāk izstrādāt plānu, kā taupīt pieejamo gāzes resursu un kā to sadalīt, ja īstenojas kādi negatīvi scenāriji."
Savās programmās partijas "Katram un katrai", "Republika" un Latvijas Krievu savienība saskata iespēju elektrībai, gāzei un degvielai krīzes laikā PVN samazināt līdz 5%. "Jaunā Vienotība" sola paplašināt saules paneļu ieviešanas programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palielināt uzstādītās vēja enerģijas jaudas.
To kā galveno virzienu norādīja arī partijas, kas idejai par sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Latvijā izrāda pretestību, jo īpaši, ja tas paredzētu finansiālu iesaisti no valsts puses.
Partijas "Progresīvie" pārstāvis Andris Šuvajevs pauda: "Mēs skatītos uz šīm četrām stihijām, kas ir vējš, saule, ūdens un biomasa. Ir skaidrs, ka vajadzība pēc gāzes tuvākajos desmit gados nepazudīs, bet mēs liktu uzsvaru uz reģionālo sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, lai šādas vajadzības koordinētu plašākā līmenī."
Savukārt Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") sacīja: "Ir skaidrs, ka no gāzes jāiet prom, jo īpaši Krievijas gāzes. Mūsu krātuve un termināļi Lietuvā un Igaunijā nodrošinātu pietiekamu vēl nepieciešamās, neaizstājamās gāzes apjomu. Es noteikti Latviju neuzsēdinātu ilgtermiņā uz vēl vienu gāzes termināli."
Vēl viens nākotnes enerģijas iegūšanas veids, kas izlasāms gan tagadējā koalīcijā ietilpstošo, gan Saeimā patlaban neesošo partiju programmās, ir atomelektrostacijas iespēju izpēte Latvijā un plašāk Baltijā. Tas būšot turpmāko 10 līdz 15 gadu jautājums.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi iedzīvotāju papildu atbalstam plānoti 350 miljonu eiro apmērā.
Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems augusta otrajā nedēļā.
Tikmēr AS "Latvijas Gāze" no 2022. gada 1. jūlija paaugstināja gāzes tarifus, kas atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pagājušajā nedēļā gan norādīja, ka jaunais tarifs neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Tādējādi ir bažas, ka mājsaimniecībām dabasgāzes tarifs no nākamā gada janvāra varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, norādīja ministre.
