Jauno partiju līderi Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” viennozīmīgi pauda atbalstu PVN likmes samazināšanai pārtikai.
Inguna Sudraba („No sirds Latvijai”) uzskata, ka nodokļi ir jāsamazina tai iedzīvotāju kategorijai, kas proporcionāli maksā lielākus nodokļus, - iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. PVN pārtikai ir jāsamazina, pirmkārt, jau veselīgai un ekoloģiskai pārtikai. Pašlaik partija veicot aprēķinus, vai samazinājums jāveic līdz 12 vai 15%.
Arī Reģionu alianses līderis Mārtiņš Bondars pauda atbalstu PVN samazināšanai pārtikas precēm, vienlaikus uzsverot, ka ir efektīvāk jāizlieto nodokļos iekasētā nauda un jāsamēro nodokļu politika visās Baltijas valstīs.
Savukārt „Latvijas attīstībai” pārstāvis Juris Pūce minēja Polijas piemēru, kur PVN pārtikai ir trīs dažādas likmes ar mērķi veicināt vietējo ražotāju produkcijas noietu. Viņa pārstāvētā partija atbalsta diferencētas likmes dažādiem pārtikas veidiem, atbalstot vietējos ražotājus.
Daudz piesardzīgāk par PVN likmes samazināšanu pārtikai izteicās pašlaik Saeimā pārstāvētās partijas, kas ir pie varas.
„Vienotības” pārstāvis un Saeimas budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs norādīja, ka 13 tūkstošu vēlētāju iniciatīva par PVN samazināšanu pārtikai tiks nosūtīta valdībai izvērtēšanai. Lai gan jau no 2005.gada ir diskusija par samazināto PVN, uzklausot patērētāju, ražotāju un Finanšu ministrijas viedokļus, Saeima nav atbalstījusi šo samazināto likmi, koalīcijai esot dažādās kombinācijās, norādīja Reirs.
Viņš minēja Čehijas piemēru, kur samazinātā likme līdz maznodrošinātajiem nemaz nenonāk. „Cena nesamazināsies par PVN samazinājumu. Cenu veido pieprasījums-piedāvājums, nevis PVN likme,” viņš skaidroja. „Pašlaik argumenti nostājas kausos pret.”
Pēc Reira domām, valdība ir atslābusi, apkarojot ēnu ekonomiku, tādēļ budžeta komisija nosūtījusi vēstuli premjerministrei ar aicinājumu atjaunot ēnu apkarošanas programmu, kas bija Valda Dombrovska valdības laikā.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Uldis Augulis apliecināja, ka ZZS ir viena no tām partijām, kas atbalsta samazināto PVN likmi pārtikai, taču ir jāņem vērā vajadzības valstī kopumā, proti, pašlaik ir jāpalielina budžets aizsardzībai. Viņš arī atzina, ka nevēlas priekšvēlēšanu laikā nākt klajā ar paziņojumiem par nodokļu samazināšanu.
Arī Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka solījums samazināt nodokļus priekšvēlēšanu laikā ir populisms.
„Protams, ka katra partija pirms vēlēšanām atzīs, ka gribēs samazināt nodokļus.. Tas būtu labi un to teiks visas partijas, bet tas maksā. Mums ir jāvienojas par ienākumu avotiem, lai to varētu izdarīt. Kas būtu tie nodokļi vai papildu citu ienākumu avoti?” vaicāja Dzintars, pavēstot, ka Nacionālā apvienība atbalsta PVN samazināšanu pirmās nepieciešamības precēm, netiešā veidā atbalstot vietējos ražotājus.
Tāpat NA ir gatava runāt par kapitāla pieauguma nodokļa izmaiņām un progresīvā nodokļa ieviešanu.
„Būtu ļoti labi, ja varētu vienoties, ka turpmākajos četros gados nodokļi tiek aiztikti pēc iespējas mazāk,” sacīja Dzintars.
Savukārt opozīcijā esošā „Saskaņas centra” (SC) pārstāvis Valērijs Agešins pauda pārliecību par PVN likmes samazināšanu līdz 5% pārtikai, taču tas neattieksies uz neveselīgo pārtiku. SC arī piedāvā regresīvo neapliekamo minimumu - jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums un lielajām algām virs 1000 vai 2000 eiro vispār neapliekamā minimuma nav. Tāpat SC rosina minimālās algas palielināšanu līdz 380 eiro un progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu.
Lai gūtu papildu ieņēmumus, SC piedāvā ieviest „greznības nodokli”, papildu nodokli paredzot luksus automašīnām un „baseiniem pie bagātnieku mājām”, dārgam alkoholam. SC arī rosina ieviest progresīvo mantojuma nodokli un progresīvu uzņēmuma ienākuma nodokli, kā arī palielināt īpašuma nodokli dārgiem īpašumiem.
