/Papildināts ar I.Gulbes teikto/
Līdz šim augstākā piena iepirkuma cena fiksēta 2008.gada februārī, kad vienu mēnesi tonna piena maksāja 238 latus un 18 santīmus. Taču tad sekoja straujš kritums. Tagad, pēc Piensaimnieku centrālās savienības datiem, vidējā piena iepirkuma cena atkal tuvojas šim rekordam, oktobrī sasniedzot 229 latus par tonnu jeb apmēram 23 santīmus par kilogramu piena.
Lai gan nevar precīzi prognozēt, cik ilgi kāpums turpināsies, piena cena ir stabili augsta jau vairākus gadus, skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe:
„Iemesli augstām piena cenām tiek minēti dažādi. Viens tāds vienkāršs, bet būtisks iemesls ir tas, ka, piemēram, Ķīna ir palielinājusi savu importu par trešdaļu. Tā ir liela valsts ar augošu ekonomiku, ķīnieši maina savus ieradumus un sāk lietot vairāk piena produktu. Daudzu produktu ražotāji rēķina, kas notiktu, ja katrs ķīnietis kādu produktu lietotu tikai drusciņ vairāk. Te arī tas parādās."
Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks skaidro, ka pasaules tirgū pašlaik cenas ir stabilas un pieprasījums – prognozējams. Līdz ar to pie nelielā piena kā izejvielas deficīta Polijas un Baltijas reģionā aug arī tā cena.
Piena pārstrādātāju ieskatā Latvijas tirgū piena produktu cenas šobrīd ir neadekvāti zemas attiecībā pret piena iepirkuma cenu. Un Šolks atzīst - normāli izdzīvot patlaban var tikai uzņēmumi, kas eksportē.
Pie gaidāmās eiro ieviešanas un lielveikalu spiediena pašlaik cenas paaugstināt ir grūti, tomēr tas esot tikai laika jautājums.
„Diemžēl produktam ir jāmaksā tik, cik tas maksā. Neviens ilgtermiņā nav gatavs ražot produktu ar zaudējumiem. Tāpēc es prognozēju: ja turpināsies piena kā izejvielas cenas pieaugums, tad neizbēgami - agrāk vai vēlāk - pieaugs arī piena produktu cenas. Cita ceļa vienkārši nav," saka Šolks.
Vasarā pēc piena pārstrādātāju paziņojuma par prognozēto 8% produktu cenu kāpumu samilza konflikts ar pārtikas tirgotājiem. Asociācijas vadītājs Noris Krūzītis tagad saka - visiem tirgotājiem un ražotājam situācija nav vienāda, tāpēc sarunas par cenu politiku turpinās starp individuāliem abu pušu uzņēmumiem.
Krūzītis piebilst - ir jāņem vērā, ka produkta cenu veikalā noteic dažādi komponenti, ne tikai piena iepirkuma cena: „Tā nevar īsti pateikt šobrīd - kā celsies [produktu cena], par cik celsies. Signāls tas ir, un jāskatās, kā divpusējās sarunās starp tirgotāju un ražotāju viņi šo jautājumu par šo cenu kāpumu pārrunās un atradīs piemērotāko risinājumu, par cik vajadzētu celties īstajai produkta [cenai] ar katru konkrēto tirgotāju."
No piena iepirkuma cenas rekorda zemnieki gan lielu ieguvumu nejūt, vērtē Zemnieku saimniecības „Mežacīruļi" īpašnieks Juris Cīrulis: „Situācijā, kad ir inflācija, [iepirkuma cenai] visu laiku ir jāaug. Ja tas nenotiks, mēs tūlīt noiesim zem pašizmaksas. Tūlīt pieaugs nodokļi, un pašizmaksas dinamika ir straujāka nekā šie „rekordi". Nekādu rekordu te nav."
Pēc portāla „Nozare.lv" datiem, līdzīgi piena cenu rekordi pēdējā laikā fiksēti arī citās Eiropas Savienības valstīs. Inguna Gulbe no Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra pieļauj, ka pēc 2015.gada piena kvotu atcelšanas piena iepirkuma cenas varētu kristies, lai gan tas būs atkarīgs arī no daudziem citiem faktoriem, piemēram, energoresursu cenas.
