2014.gadā Igaunijas IKP pašreizējās cenās bijis 19,5 miljardi eiro, liecina trešdien publicētie Igaunijas Statistikas departamenta pārskatītie dati.
Pagājušo gadu Igaunijas ekonomikā raksturoja lēna, bet stabila izaugsme. 2014.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri-martu Igaunijas IKP palielinājās par 0,5%, bet ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē izaugsme bija 3%.
Tirdzniecība sniedza būtisku ieguldījumu Igaunijas pagājušā gada IKP pieaugumā, kas galvenokārt saistāms ar pievienotās vērtības mazumtirdzniecībā palielinājumu. Turklāt ražošana, kā arī profesionālās, zinātnes un tehniskās jomas arī sniedza būtisku ieguldījumu IKP pieaugumā Igaunijā 2014.gadā. Ražošanas apmērs palielinājās galvenokārt saistībā ar ražošanas eksporta pieaugumu, kā arī kāpa ražošanas produkcijas pārdošana vietējā tirgū.
2014.gadā pievienotās vērtības kritums Igaunijā reģistrēts transporta un noliktavu sektorā, kas visvairāk palēnināja valsts ekonomikas izaugsmi. Būvniecības un viesu izmitināšanas un pārtikas pakalpojumu uzņēmējdarbības aktivitātes palēninājumam arī bija liela negatīva ietekme uz IKP. Būvniecības apmērs vietējā tirgū saruka par 2%, bet kopumā pievienotā vērtība būvniecības sektorā pērn kritās par 4,1%, kas galvenokārt saistāms ar struktūru būvniecības samazinājumu.
Pērn IKP pieauga straujāk nekā nostrādāto stundu un nodarbināto personu skaits, kas palielinājās attiecīgi par 0,4% un 0,8%. Tādējādi ražīgums uz vienu strādājošo un vienu darba stundu palielinājās attiecīgi par 1,3% un 1,7%. Vienlaikus darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar IKP vairošanu, ir palielinājušās. Gabaldarba izmaksas pieauga par 6,4% salīdzinājumā ar 2013.gadu.
Vietējais pieprasījums Igaunijā pagājušajā gadā palielinājās par 4,8%, kas galvenokārt saistāms ar izmaiņām krājumos un mājsaimniecību gala patēriņa izdevumu palielinājumu. Pieauga visu veidu krājumu apmērs, bet preču krājumu palielinājumam bija vislielākā ietekme uz kopējām krājumu izmaiņām. Mājsaimniecību gala izdevumu palielinājumu galvenokārt radīja izdevumu pārtikai, transportam, kā arī apģērbam un apaviem kāpums.
Reālā bruto fiksētā kapitāla veidošanās Igaunijā pērn samazinājās par 3% galvenokārt tādēļ, ka saruka investīcijas ēkās un struktūrās, kā arī citā tehnikā un aprīkojumā. Galvenais pozitīvais faktors bija investīciju transportā pieaugums. Lai gan vietējais pieprasījums auga straujāk par IKP, kopējie gala patēriņa izdevumi, bruto fiksētā kapitāla veidošana un izmaiņas krājumos bija mazākas par IKP pēc izlaides metodes. Vietējā pieprasījuma īpatsvars IKP bija 99,4%.
Reālais preču un pakalpojumu eksports pērn salīdzinājumā ar 2013.gadu Igaunijā pieauga par 2,6%, neskatoties uz to, ka pirmajā ceturksnī tas samazinājās. Preču un pakalpojumu imports pagājušajā gadā palielinājās par 2,3%. Elektronikas produkcijas eksporta un importa pieaugumam bija lielākā pozitīvā ietekme uz Igaunijas ārējās tirdzniecības rādītājiem.
Tīrais eksports jeb starpība starp eksportu un importu pērn Igaunijā bija pozitīva. Tīrā eksporta īpatsvars IKP bija 2,5%, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados.
