Pārskatīs kompensāciju izmaksāšanas nosacījumus dārzeņu un augļu ražotājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pirms nepilna mēneša izziņotā ārkārtas kompensāciju programma, lai palīdzētu Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem, kas cietuši no Krievijas importa ierobežojumiem, ir apturēta. Pieteikumus pieņemt atsāks, kad Eiropas Komisija būs uzlabojusi nosacījumus. Galvenā problēma - zemnieki aizrautīgi prasa kompensācijas. Pēc neoficiālas informācijas, kompensācijas prasītas dārzeņu apjomam, kas ir vairākas reizes lielāks nekā ES eksports uz Krieviju.

"Komisija ar lepnumu šodien paziņo par ārkārtas atbalsta mehānismu noteiktiem augļiem un dārzeņiem, ko skāruši Krievijas importa ierobežojumi. Atbalsts būs pieejams par tomātiem, burkāniem, kāpostiem, pipariem, ziedkāpostiem, gurķiem un marinētiem gurķiem, sēnēm, āboliem, banāniem, ogām, vīnogām un kivi. Paredzētais budžets ir 125 miljoni eiro." Tā pavisam nesen, pirms nepilna mēneša, Eiropas Komisijas runasvīrs lauksaimniecības jautājumos Rodžers Vaits pieteica ārkārtas atbalsta shēmu, kam vajadzēja palīdzēt kompensēt zaudējumus tiem zemniekiem, kas palika bez noieta tirgus Krievijas dārzeņu embargo dēļ.

Kā jau vēstījām, šobrīd atbalsta shēma ir apturēta, līdz Eiropas Komisija nāks klajā ar labāku, precīzāku piedāvājumu.

125 miljonus eiro vērtās shēmas apturēšana bijusi pārsteigums, atzīst Rigonda Krieviņa, Zemkopības ministrijas Tirgus un tieša atbalsta departamenta direktore: "Tas patiešām bija negaidīts lēmums, taču komisija atbalsta pieteikumu pieņemšanu ir apturējusi, sola otrdien ekspertu darba grupā skaidrot situāciju sīkāk un dot jaunu piedāvājumu."

Galvenais iemesls, kādēļ atbalsta programma apturēta, ir neproporcionāli lieli saņemtie atbalsta pieprasījumi, vienkārši sakot - atbalstam kā cietušie no Krievijas sankcijām piesakās tik daudz lauksaimnieku, ka rodas bažas, vai visi atbalsta prasītāji tiešām sajutuši zaudējumus. Esot dārzeņi, kuriem pieteikumi ir par apjomu, kas vairākkārt pārsniedz visu ES attiecīgo dārzeņu eksportu uz Krieviju.

Jautāta, vai arī Latvijas lauksaimnieki pieteikušies kompensācijām, Rigonda Krieviņa stāsta: "Viens Latvijas ražotājs bija pieteicies uz šo atbalstu."

Neoficiāla informācija liecina, ka lielākie kompensāciju prasītāji ir Polijas lauksaimnieki. Portāls "Eubusiness", atsaucoties uz avotiem Briselē, ziņo, ka uz 89% no prasītās naudas pieteikušies Polijas lauksaimnieki. Savukārt Lielbritānijas "Farmers Guardian" informācija ir detalizētāka - piemēram, Polijas lauksaimnieki esot pieteikušies kompensācijām par tādu saldo piparu apjomu, kas līdzvērtīgs 62% no valstī kopā saražotā, savukārt kompensācijas par gurķiem un marinētiem gurķiem prasītas par apjomu, kas ir četras reizes lielāks, nekā viss ES gurķu un marinētu gurķu eksports uz Krieviju.

Tomēr tiem lauksaimniekiem, kuri tiešām cietuši no Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem, Eiropas Komisija palīdzēšot, uzsvēra Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačiāns Čaloss.

Eiropas Komisija 16.septembrī varētu ekspertu darba grupā skaidrot situāciju un prezentēt jaunu, uzlabotu shēmu un piedāvājumu, kā kompensēt zaudējumus Eiropas lauksaimniekiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti