Programmas teritorijā ir Klaipēdas, Telšu, Šauļu, Paņevežas, Utenas un Kauņas apriņķi Lietuvā un Kurzemes, Zemgales un Latgales reģioni Latvijā. No šīm vietām tad arī var iesniegt kopīgus projektus.
„Kad sākās šī programma, mēs, protams, tajā piedalījāmies. Projektus īstenojām kopā ar Vaiņodi, Rucavu un Aizputi,” atceras Škodas pašvaldības pārstāvis Kazis Viršils. Pilsēta atrodas netālu no Priekules Latvijā.
Kaimiņvalsts pārstāvis atklāj, ka izdevies īstenot dažādus interesantus projektus. Viens no tiem ir tehniskā projekta izstrāde tiltam pār Sventājas upi. Tagad kopā ar Rucavu esot jāmeklē nauda, lai tiltu varētu arī uzbūvēt. Kazis Viršils uzsver, ka programmā projektiem ir liela konkurence:
„Es domāju, ka programmā ir grūti saņemt līdzekļus, jo projektam ir jābūt interesentam, lai tas sasniegtu mērķus. Projektus iesniedza iepriekš ļoti daudz, taču ne visi saņēma atbalstu.”
Kāda bijusi Liepājas pieredze iepriekšējās pārrobežu sadarbības programmas laikā un kādi projekti īstenoti, stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš:
„Interreg programma mūsu skatījumā vienmēr bijis nozīmīgs instruments sadarbības projektiem. Pašreiz Eiropas Savienības struktūrfondi nefinansē visa veida aktivitātes, bet mums, piemēram, ir uzbūvēta Jauniešu māja, balstoties uz šīs programmas finansējumu. Varu būt lepns, ka mums darbojas neredzīgo komplekss pludmalē, kur cilvēki spēj peldēties jūrā, varbūt pirmo reizi mūžā. Tie ir pozitīvie piemēri, ar ko mēs esam parādījuši savu varēšanu. Es domāju, ka kopā ar Kurzemes plānošanas reģionu, mūsu sadraudzības pilsētu Palangu un Klaipēdu izdosies veidot jaunus projektus.”
51,6 miljoni eiro paredzēti ilgtspējīgai un tīrai videi, nodarbinātībai, mobilitātei un sociālai iekļaušanai. Vēl atbalsts paredzēts publisko servisu un pārvaldības uzlabošanai. Jau pavisam drīz Latvijā gaidāmi informatīvie semināri - 18. maijā Jelgavā, 24. maijā Daugavpilī un 31. maijā Kuldīgā. Latvijas – Lietuvas programmas vadošās iestādes pārstāve Ināra Buda skaidro, kam jāpievērš uzmanība un ka informatīvajos semināros informēs par projektu sagatavošanu, sākot no sagatavošanas līdz pat līguma slēgšanai.
„Skaidrosim, kādas ir attiecināmās aktivitātes, kā pieteikt projektu, kā tas tiks vērtēts. Mērķauditorija ir pilnīgi visi, kam ir idejas un kas plāno pieteikt projektus. Tās ir valsts un pašvaldības iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas. Ja mums būs daudz gribētāju ( vietu skaits ir ierobežots – 50 cilvēkiem), organizēsim papildu seminārus jūnijā. Reģistrēsim visus,” saka Buda.
Ikviens plašāku informāciju par programmu un gaidāmajiem semināriem var iegūt mājas lapā www.latlit.eu . Fonds finansēs projektu attiecināmās izmaksas 85% apmērā. Iepriekšējā pārrobežas sadarbības programmā tika īstenoti 123 projekti.
