Jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti bijuši vienisprātis, ka pirms finanšu sektora "kapitālā remonta" seku izvērtēšanas jākonsultējas ar Latvijas Bankas, Finanšu izlūkošanas dienesta un Valsts kancelejas pārstāvjiem.
Komisijas vadība sola ieguvumu valstij
Problēmu netrūkstot, spriež komisijas vadītājs Vilis Krištopans no "Latvija pirmajā vietā".
"Lai saprastu, kas ir sastrādāts šī kapitālā remonta laikā, jo ir ļoti daudz jautājumu. Par kontu slēgšanu Latvijas pilsoņiem, par ļoti vājo kreditēšanu.
Latvijas Banka, piemēram, pateica, ka mums banku tirgū ir totāls konkurences trūkums. Faktiski jau, ziniet, mēs darīsim Kariņa darbu, valdības darbu. Kaut kas noticis ne tā, kā vajag."
Tam piekrīt arī deputāts Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem", kura frakcija gan nebija parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieprasītāju vidū. Taču vispirms ir jāsagatavo "faktu lapa" par notikušo.
"Nākamais solis ir saprast, kas bija tie procesi, kas noveda līdz šim "kapitālajam remontam" 2018. gadā. Lai arī es labāk izprastu, kas ir tā sekas šobrīd, jāsaprot cēloņi."
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieteicēju nolūks bija arī izmeklēt iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.
Šobrīd komisijas vadītājs gan vairs neliekot uzsvaru uz šīm bankām. Tomēr deputātu uzdevums būs publiski vērst uzmanību uz aizdomīgām darbībām, ja tādas būs.
"Es domāju, ka mēs būsim paši pirmie, kas to darīs. Ja es jutīšu, ka notiek jebkāda veida šauru interešu lobēšana, vērsīsim uz to uzmanību un darīsim to publiski. Šīs komisijas darbību apmaksā no nodokļu maksātāju naudas, tāpēc mēs pārliecināsimies, ka no tā ir skaidri ieguvumi visai valstij. Ja būs jebkāda veida riski, lai tas nenotiktu, mēs celsim traci."
Aizdomas par atsevišķu interešu piesegšanu
Vēl tiešāk šaubas par parlamentārās izmeklēšanas komisijas rosinātāju nolūkiem pauž "Jaunās Vienotības" frakcijas deputāts Edmunds Jurēvics. Tāpēc, viņaprāt, pareizi ar valsts institūciju ieteikumiem nolikt robežas, lai komisija ar savu darbošanos netraucētu konkrētām tiesvedībām. Kā piemēru deputāts minēja maksātnespējīgās "PNB Bankas" bijušā vadītāja Grigorija Guseļņikova vēlmi ierasties Saeimā.
"Man nav zudušas šaubas par to, ka īstais šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides mērķis nav vis izmeklēt, bet piesegt atsevišķus baņķierus, ar kuriem Latvijas valsts šobrīd tiesājas.
Mani pārsteidza komisijas priekšsēdētāja teiktais, ka viņš ir saņēmis Guseļņikova vēstuli par vēlmi uzstāties komisijas sēdē. Es gan norādīju, ka tas ir nepieļaujami, ka viens konkrēts personāžs, kas tiesājas ar Latvijas valsti, izmantotu parlamentāro izmeklēšanu, lai aizstāvētu savas intereses."
Komisijai, kurā katru frakciju pārstāv viens deputāts, trīs līdz sešu mēnešu laikā jāsniedz ziņojums par minēto banku darbības izbeigšanas apstākļiem un finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām. Jāatgādina, ka to īstenoja, lai nepieļautu Latvijas iekļaušanu pelēkajā zonā.
KONTEKSTS:
Saeima 31. janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.
Par komisijas vadītāju tika ievēlēts Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").
