Kaut arī pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Valsts ieņēmumu dienests atklāja apjomīgo krāpšanu “Gan Bei” restorānos, brīdinot par tematiskām pārbaudēm arī citas sabiedriskās ēdināšanas kompānijas, uzņēmēju vēlme slēpt patieso kasē ienestās naudas daudzumu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas nav mazinājusies. Čeku neizsniegšana un iejaukšanās kases aparāta darbībā aizvien ir plaši izplatīta prakse.
"Tas nav viens uzņēmums. Tie ir vairāki un infomrācija jau ir mūsu rīcībā ar konkrētiem pārkāpumiem ne tikai Rīgā un Rīgas reģionā. Šonedēļ bija pārbaudes reģionos, un arī tur apstiprinājās iejaukšanās kases aparātos," Latvijas Televīzijai pavēstīja VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.
Turpinot pārbaudes, dienests arī atklājis, ka nelikumīgus pakalpojumus kases aparātu datu koriģēšanā bez “Gan Bei” apkalpojušā uzņēmuma piedāvājuši arī citi komersanti. Cik daudzi un kuri, tas pagaidām netiek atklāts. Kas pēc šī gadījuma mainījies “Gan Bei” darbībā, to Latvijas Televīzijai restorāna tīklu īpašnieku kompānijas “Lage Ko” pārstāvji komentēt atteicās.
"Mēs no nodokļu pārskatiem redzam atsevišķas pozitīvas tendences, gan kas attiecas uz algām, gan citas. Bet, kā jau es minēju, pārkāpumi ir konstatēti. Uzņēmuma vadība apgalvo, ka viennozīmīgi veikuši daudz pasākumus, lai darbinieki tos nepieļautu, tas nav vadības akcepts, bet, grūti spriest. Secinājumus izdarīs, izmeklējot konkrētās administratīvās lietas – vai vadība bija iesaistīta, vai nebija iesaistīta, vai tā ir darbinieku nolaidība," skaidro VID ģenerāldirektores vietnieks Čerņeckis.
VID pārstāvis par populārākajiem pārkāpumiem nosauc čeku neizsniegšanu un nereģistrēšanu un tamlīdzīgus pārkāpumus.
Ar zināmām grūtībām, cenšoties iegūt restorānu tīkla “Gan Bei” klientu viedokli par uzņēmumu, pēc konstatētajiem pārkāpumiem nācās sastapties arī Latvijas Televīzijai.
Ņemot vērā, ka šie restorāni ir koncentrēti Latvijas lielākajos tirdzniecības centros, uzrunāto tirdzniecības centru Domina, Alfa, Mols un Spice vadība, uzzinot mūsu mērķi atteica pieteikto filmēšanu savās telpās.
Galvenais atrunu iemesls ir nevēlēšanās jebkurā veidā būt saistītiem ar šo lietu, kā arī vēlēšanās saglabāt labas attiecības ar telpu nomniekiem.
Kaut “Gan Bei” īpašnieku nelikumīgās darbības šobrīd valstij radījušas vairāku miljonu eiro zaudējumus, daudzi Rīgas ielās uzrunātie restorāna klienti to sauc par paša uzņēmuma, nevis sabiedrības problēmu.
"Tā ir viņu atbildība, bet tas mani tieši neskar, bet nu, kā ir tā ir," sacīja sastaptais Rūdolfs.
"Man neinteresē viņu iekšējā struktūra, es eju tur labi pavadīt laiku un paēst, principā man par to nevajadzētu satraukties," uzskata Aldis.
"Lai viņi skaidrojas ar attiecīgajām iestādēm," domā Igors un atzīst, ka čekus neprasa:
"Man tas nav svarīgi. Es vienkārši ticu cilvēkiem, ka viņi godīgi darbojās un acīmredzot paši atbild par savām darbībām."
Socālantropologs Klāvs Sedlenieks sabiedrības pielaidīgo attieksmi pret nodokļu izkrāpšanu skaidro ar cilvēku vēsturisko pieredzi. Pēdējā simtgadē valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā vairākkārt mainījušies. Cilvēki valstij neuzticas un uzskata, ka nauda pēc iespējas vairāk jāatstāj ģimenē.
"Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nesaskata, neredz sevi šajā valsts ekonomiskajā sistēmā.
Tāpēc viņi savas attiecības ar valsti redz kaķa un peles lomā, kur pilsoņa pienākums ir izvairīties.
Valsts ir no viņiem atdalīts mehānisms, kura pienākums ir viņus - sabiedrību piespiest kaut ko samaksāt. Savukārt pilsoņu uzdevums ir vai nu izvairīties, vai, ja ļoti paveicas, tikt pie naudas maisiem un aizstiept kaut ko līdzi," tēlaini stāsta sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Kaut nesen sabiedrībā aizsāktas vairākas kampaņas, skaidrojot negatīvās sekas no nodokļu nemaksāšanas, izveidojušos stereotipu laušana prasīs ilgu laiku. Pirmie augļi gan ir - pēdējā laikā VID aug pašu iedzīvotāju ziņojumu skaits par iespējamiem nodokļu izkrāpšanas gadījumiem.
