Pāriešana no lata uz eiro dažādās nozarēs notiks atšķirīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nevienam nešķitīs dīvaini, ja par maizes klaipu, kas veikalā maksā 50 santīmus, no nākamā gada būs jāmaksā 71 eiro cents. Šāda veidojas maizes cena, pārrēķinot to pēc oficiālā eiro kursa pret latu. Taču noteikti būs neapmierinātie, ja 71 santīms būs jāmaksā par braucienu „mikriņa” vai autobusa šoferim.

Iespējas celt cenas uz eiro ieviešanas rēķina - ierobežotas

Mēģinot izprast, kā pēc eiro ieviešanas mainīsies to preču vai pakalpojumu cenas, kuras parasti bijušas vairāk vai mazāk apaļas, nākas secināt, ka lielākā skaidrība pašlaik ir par monētām, kas būs jāmet iepirkuma ratiņu atslēgā. „Teorētiski vajadzētu derēt gan eiro, gan centu monētai. Tomēr tas atkarīgs no tirgotāja un no tā, kādus ratiņus viņš ir izvēlējies,” saka Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš saka, ka daudziem tirgotājiem jau pašreizējie rati ir piemēroti viena eiro un 20 centu monētām, bet ir arī tādi, kuriem nāksies pirkt jaunas atslēgas. Tomēr pēc veikalnieku sacītā, šos tēriņus uzņēmēji ir ierēķinājuši eiro valūtas kopējās ieviešanas izmaksās.

Nedēļu pēc pēdējo lēmumu pieņemšanas Briselē un nepilnu pusgadu pirms Latvijas iestāšanās eiro zonā daudziem pakalpojumiem pašlaik noapaļotās cenas jaunajā valūtā vēl nav zināmas. Lielu izvēles brīvību komersantiem un pašvaldībām nedod eiro ieviešanas kārtības likums. Tas paredz matemātisku cenu pārrēķināšanu, noapaļojot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata.

Savukārt normatīvajos aktos noteiktās skaitliskās vērtības, izteiktas eiro, nedrīkst kļūt iedzīvotājiem nelabvēlīgākas. Tas faktiski pieļauj noapaļošanu līdz apaļiem skaitļiem tikai uz leju. Vienlaikus ir jāievēro nosacījums, lai izmaiņas nerada „vērā ņemamu” negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. „Arī apaļajām cenām tiek piemēroti tie paši principi,” saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta vadītāja Linda Rinkule. „Komersanti nedrīkstēs apaļot tās cenas eirovalūtā tikai tāpēc, lai tā cena būtu apaļa,” viņa piebilst.

PTAC pārstāvi papildina Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. „Mēs tāpat skatāmies kā visam citam – trešā zīme no nulles līdz četri - cents nemainās, trešā zīme no nulles no pieci līdz deviņi - cents iet uz augšu,” saka Kalsone.

Pašvaldības vēl apsver iespējamos guvumus no eiro cenu celšanas

Tomēr valsts nevar regulēt ne komersantu, ne pašvaldību pakalpojumu cenas, tādēļ nav izslēgti politiski lēmumi pilsētu un novadu domēs, lai cenas daudzmaz noapaļotu.

Vairākas pašvaldības cenas eiro vēl kalkulē. Piemēram, no Jūrmalas domes neuzdevās uzzināt, cik būs jāmaksā par iebraukšanu kūrortpilsētā līdzšinējā viena lata vietā. Priekšvēlēšanu debatēs pilsētas mērs Gatis Truksnis solīja ar laiku celt maksu līdz divi eiro, lai iegūtu naudu infrastruktūras sakārtošanai.

Tagad pašvaldībā skaidro, ka par nodevām, pabalstiem un sodiem konkrētāk varēs runāt pēc dažām nedēļām, kad izpilddirektora vadībā strādājošā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem.

Autobusu, trolejbusu, tramvaju biļešu cenas - neskaidras

Arī Rīgas domē visi lēmumi vēl priekšā, piemēram, par braukšanas maksu tramvajos trolejbusos un autobusos. Pašvaldībai piederošā pārvadātāja "Rīgas satiksme" pārstāvis Viktors Zaķis min, ka iespējami trīs varianti. „Viens risinājums ir noapaļotās cenas mazliet novilkt uz leju, otrs – mazliet uz augšu, bet tik un tā ir iespējams, ka cenas varētu atstāt neapaļas (..) Tas ir pilnīgi normāls risinājums,. Taču neko precīzāk es nevaru pateikt, jo darba grupa pie tā vēl strādā,” saka Zaķis.

Pārrēķinot matemātiski, biļetei pie "Rīgas satiksmes" šofera jāmaksā vienu eiro. Viena vai divu centu monētas nāktos, pērkot biļetes automātos, tostarp jaunajos tramvajos, kur pašlaik par braucienu jāmaksā 50 santīmi.

Zaķis gan pauž, ka apaļām cenām nav būtiskas nozīmes, jo uzņēmums arvien vairāk piedāvā norēķinus ar kartēm.

Pārvadātāji uzstāj uz apaļām biļešu cenām

Tomēr skaidra nauda joprojām nav aizstājama Rīgas maršruta taksometros, kuros gan tagad dota iespēja maksāt arī ar e-talonu. Tāpat autobusu pārvadājumos citās Latvijas pilsētas un laukos. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks stāsta, ka autobusu parki viennozīmīgi vēlas saglabāt apaļas biļešu cenas. Ošenieks uzsver, ka šofera galvenais pienākums ir droši pārvadāt pasažierus, nevis skaitīt monētas. „Autobusos nav kases aparāta. Veikalos visu izrēķina aparāts, bet autobusa šoferim jāsarēķina galvā vai jāizrēķina uz kalkulatora,” saka Ošenieks.

Pēc Ošenieka teiktā, pašlaik maršrutu plānotāja – Autotransporta direkcija – saskaņo ar Finanšu ministriju iespējas noapaļot biļešu cenas. Ja tās tiks apaļotas uz leju, pārvadātājiem tie būs zaudējumi, kuri kādam būtu jākompensē, uzsver Ošenieks.

Saskaņā ar likumu vienīgā joma, kurā pieļauta atkāpe no prasības, ka cena eiro nedrīkst būt nelabvēlīgāka nekā iepriekš latos, proti, kur drīkst cenas apaļot uz augšu, ir naudas sodi. Kalsone stāsta, ka šāda prakse aizgūta no Igaunijas, kur eiro ieviesa 2011.gadā.

Vairākās nozarēs cenas saruks

Vairāki aptaujātie atzīst, ka cenas plāno laist uz leju, citi jau to ir darījuši. „Līdz nākošā gada vidum visas jaunās pastmarkas tiks drukātas gan ar lata, gan ar eiro nominālu,” saka Latvijas Pasta pārstāvis Egons Ālers. Pasts janvārī laida apgrozībā pirmo pastmarku, kuras vērtība norādīta gan latos, gan eiro, kas ir minimāli samazināta. „Pastmarka 35 santīmi ir noapaļota uz 50 centiem,” saka Ālers.

Pastmarkas latos Latvijas Pasts aicina nākamā gada laikā izsūtīt, jo no 2015.gada tām būs tikai filatēliska nozīme. „Te vajadzētu uzsvērt, ka organizācijām vai privātpersonām, kam ir liels pastmarku uzkrājums, tās vajadzētu iztērēt 2014.gadā,” saka Ālers.

Apaļi mēdz būt advokātu honorāri. Zvērinātu advokātu biroja partneris Jānis Jurkāns apliecina, ka, ieviešot eiro, birojs stundu likmes apaļos uz leju. „Mēs centīsimies stundu likmes noapaļot uz leju tā, lai klientam tas būtu izdevīgi,” saka Jurkāns.

Tomēr izteikumi par cenu necelšanu nenozīmē, ka eiro ieviešana nenesīs inflāciju. Nākamgad preču un pakalpojumu cenas varētu augt līdz trīs procentiem un 0,3-0,4% būs uz eiro ieviešanas rēķina, liecina pēdējie valsts amatpersonu izteikumi.

Tiem piekrīt Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktors Alfs Vanags. „Ja tirgotājiem ir iespēja celt cenas, tad viņi to dara. Viņi to nedarīs, jo ekonomikā ir pietiekami liela konkurence,” norāda Vanags.

Vanags piebilst, ka eiro ieviešanas izmaksas var nest cenu kāpumu, bet tam nebūs ilglaicīgs efekts.

Atbildīgās valsts amatpersonas cer, ka caurspīdīgu cenu pārrēķināšanu nodrošinās kampaņa "Godīgs eiro ieviesējs", kurai vairāki desmiti uzņēmumu pievienojās pagājušajā piektdienā. Ja cenas eiro tomēr neatbildīs normatīvo aktu prasībām, tad par šo pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu līdz 500 latiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti