Pāreja uz videi draudzīgu saimniekošanu vissmagāk varētu skart Vidzemi un Latgali

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pāreja uz videi draudzīgu saimniekošanu vissmagāk varētu skart Vidzemi un Latgali. Tādēļ šiem reģioniem ir vajadzīgs papildu atbalsts. Tā savā ziņojumā ir secinājusi Eiropas Komisija. Tuvākajos gados tā piedāvā piešķirt nepilnus 68 miljonus eiro, lai radītu jaunas darbavietas Vidzemē un Latgalē.

Pāreja uz videi draudzīgu saimniekošanu vissmagāk varētu skart Vidzemi un Latgali
00:00 / 03:54
Lejuplādēt

Vidzeme un Latgale ir divi reģioni, kuriem tuvākajos gados varētu būt nepieciešams papildu atbalsts. Kā zināms, Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu teritoriju. Tas prasīs būtiski pārkārtot ražošanu. Latvijā šī pāreja visvairāk varētu skart kūdras ieguvi. Atkarībā no gadalaika šajā nozarē ir nodarbināti no 1800 līdz 2500 strādājošo.

Sarunā ar Latvijas Radio Eiropas Savienības kohēzijas un reformu komisāre Elīza Fereira stāsta, ka īpaši atbalstāmie reģioni tika izvēlēti pēc trim kritērijiem.

„Tas ir konkrēto industriju CO2 izmešu apjoms. Tā ir sociālā ietekme, ko radīs šī pāreja, proti, cik cilvēku varētu palikt bez darba un kāda pārkvalifikācija viņiem varētu būt nepieciešama. Un trešais kritērijs ir reģionu relatīvā turība, kas nosaka, cik veiksmīgi viņi paši var tikt galā ar šiem izaicinājumiem. Līdz ar to turīgākie reģioni saņems mazāk naudas," norāda Fereira.

Tomēr Eiropas Komisija apgalvo, ka kūdras ieguves nozare Latvijā nekādā gadījumā nebūs jāslēdz. Šie līdzekļi varētu palīdzēt to modernizēt, lai tiktu radīts pēc iespējas mazāks CO2 izmešu apjoms. Naudu varēs izmantot arī piesārņoto vietu attīrīšanai. "Šī plāna efektivitāte ir atkarīga no tā, cik precīzi tiek definēta problēma. Tas ļaus precīzi iesaistīties un šo problēmu atrisināt," pauž Fereira.

Pašreiz Latvijai šajā programmā ir paredzēti nepilni 68 miljoni eiro. Mūsu kaimiņiem atbalsts būs lielāks. Proti, 125 miljoni eiro Igaunijai un gandrīz 97 miljoni eiro Lietuvai. Tas ir skaidrojams ar to, ka Igaunijā nopietnu lomu ekonomikā spēlē degslānekļa ieguve. Tas rada pamatīgus izmešus. Turklāt darbu šajā nozarē varētu zaudēt ap 20 000 cilvēku. Savukārt Lietuvā uzsvars tiek likts uz rūpnīcu modernizāciju Kauņā, Telšos un Šauļos.

"Mēs uzskatām, ka šī fonda līdzekļus būtu jāiegulda problemātiskos reģionos. Un naudas apjomam ir jābūt lielākam, ja valsts vai tās reģions ir vājš un pats nespēs tikt galā ar šo pāreju," atzīst Fereira. Latgale tika iekļauta šajā piedāvājumā arī tādēļ, ka pēc Eiropas Komisijas domām šim reģionam būtu kopumā vajadzīgs atbalsts ekonomikas modernizācijā, jaunu darbavietu radīšanā un iedzīvotāju pārkvalificēšanā.

Kohēzijas un reformu komisāre Fereira uzskata, ka panākumu atslēga šajā procesā ir vietējo iedzīvotāju un pašvaldību iesaiste diskusijās par to, kas tieši katram reģionam ir vajadzīgs.

"Ideālai programmai būtu jāpiedāvā nākotnes skatījums un tai jābūt sīki apspriestai ar visām iesaistītajām pusēm, lai arī viņi justu atbildību par šīs pārejas īstenošanu. Šai programmai ir jābūt reālistiskai un labi tehniski pamatotai. Man ir būtiski, lai centrālā valdība nepieņemtu šos lēmumus bez konsultācijām ar reģioniem un visām iesaistītajām pusēm tajos. Nekas tāds netiks pieļauts," norāda Fereira.

Pagaidām šis ir tikai sākotnējais piedāvājums. Tuvākajos mēnešos notiks diskusijas ar visām dalībvalstīm, lai līdz vasarai kopīgiem spēkiem izstrādātu konkrētu rīcības plānu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti