„Ir jāsaprot, ka galvenokārt no sankcijām cietīs tieši Latvijas gaļas pārstrādātāji, piena produktu ražotāji un zivrūpnieki, kas lielu daļu savas produkcijas eksportē uz Krieviju un citām NVS valstīm. Tas nozīmē, ka neveiksmīga pārorientēšanās uz citu valstu tirgiem sliktākajā gadījumā varētu nozīmēt bezdarba pieaugumu,” secināja Šure.
Tomēr, lai arī pārorientācija būs smaga un konkurence Eiropas Savienībā (ES) – milzīga, citu iespēju nav. Svarīgi arī esot saprast, kā sankcijas ietekmēs ar Krieviju saistītos Latvijas uzņēmumus, piemēram, „NP Foods”.
Pārtikas uzņēmumu federācija arī atbalsta citu ES valstu uzņēmumu iniciatīva lūgt Eiropas Komisiju kompensēt sankciju radītos zaudējumus un Baltijas valstis atzīt par buferzonu. Būs valstis, kas no sankcijām cietīs vairāk nekā citas, norādīja Šure. „Tāpat pašlaik ir aktuāls jautājums par to, ja reiz Krievija ir aizliegusi ievest mūsu produkciju, kāpēc lai mēs atļautu ievest viņu produkciju?” retoriski vaicāja Šure.
Viņa arī aicina valdību izveidot plānu, kā atbalstīt sankcijās ierautos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus.
Federācija atgādina, ka no kopējā Latvijas eksporta ceturtā daļa tiek vesta tieši uz Krieviju.
Pērn kopējais eksports uz Krieviju bija 656 miljonu eiro apmērā.
Ziņots, ka Krievija ceturtdien ieviesa pārtikas produkcijas embargo no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Iepriekš šīs valstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām amatpersonām un uzņēmējiem, kuras Rietumi apsūdzēja kara musināšanā pret Ukrainu un kuras ir tuvas Krievijas elitei vai arī pašas atrodas tajā. Sankcijas bija vērstas arī pret Krievijas uzņēmumiem.
Rietumi sankcijas ieviesa, kritizējot Krievijas rīcību, anektējot Krimu, atbalstot promaskaviskos spēkus Ukrainas austrumos un radot drošības apdraudējumu visā Austrumeiropā un Rietumeiropā.
