Cer, ka pārmaiņas pensiju sistēmā uzlabos ekonomiku
1,7 miljardi eiro - tik liela summu veido kopējais iedzīvotāju otrā līmeņa pensiju uzkrājums. Augošais uzkrājums dod cerību pašiem iedzīvotājiem par to, ka nākotnē viņu pensijas nodrošinās lielāku turību, nekā šobrīd, un ekonomistiem - par to, ka šī nauda nesīs labumu arī pašai Latvijas ekonomikai.
Būtiska daļa uzkrāto līdzekļu patiešām nonāk Latvijas ekonomikā, tomēr diemžēl - valsts parāda vērtspapīros un banku depozītos, kuri nevar lepoties ne ar lielāko ienesīgumu, ne arī lielāko pienesumu ekonomikas attīstībai. Saeimas sagatavotie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā zināmā mērā šo situāciju uzlabos, tomēr vienlaikus tiks pievērsta liela uzmanība tam, lai nemazinātos uzkrāto līdzekļu drošība.
Mums ir jāsabalansē prasības pret pensiju fondu pārvaldītājiem – bankām, pensiju fondiem, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – lai viņas būtu drošas. Otrkārt, lai tās pelnītu, bet neuzņemtos pārāk lielu risku,” skaidro Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš.
Ozoliņš norāda, ka ar jaunajiem noteikumiem vispirms tiks palielināts no pensiju pārvaldītājiem pieprasītais minimālā kapitāla apjoms.
Tirgus dalībnieki piebilst, ka šādas prasības, protams, zināmā mērā ir slogs uzņēmējiem, tomēr šajā gadījumā tās var uzskatīt par pamatotām. „Kas attiecas uz kapitāla prasībām, tad man kā biznesa pārstāvim tas liekas mazliet tāds pārāk liels solis uz regulācijas pastiprināšanu, kas biznesam ne vienmēr liekas pareizi. Bet, ņemot vērā, ka likumdošanā ir iestrādāti zaudējumus kompensējoši mehānismi, tad kapitāla bāzes nostiprināšana spēlē kādu lomu,” komentē pensiju fondu pārvaldes uzņēmuma „Finasta Asset Management” valdes loceklis Andrejs Martinovs.
Iekrātās pensijas varēs mantot
Likuma grozījumos arī plānots piesaistīt pensiju fondu pārvaldes uzņēmumu peļņas daļu faktiskajiem pensiju plānu darbības rezultātiem, norāda Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītājs. „(..) Ja pensiju fonds neko nepelna vai šis pensiju fonds kaut kādā gada griezumā ir mīnusā, tad arī attiecībā pret to ienākumi pārvaldītājam ir zemāki,” uzsver Ozoliņš.
„Finasta” pārstāvis šo ieceri kopumā vērtē pozitīvi, norādot, ka tā vienlaikus radīs papildus stimulus tirgus dalībniekiem strādāt ar augstāku ienesīgumu un būs taisnīgāka pret ieguldītājiem.
Ozoliņš pievērš uzmanību arī tam, ka ar likumu paredzēts atrisināt jautājumu par uzkrātās pensijas mantošanas iespējām.
Šie grozījumi ir saistīti ar mantošanas periodiem – ja aiziet tuvinieks vai laulātais draugs, lai cilvēks pilnīgi nepaliek bez ienākumiem,” saka Ozoliņš.
Arī šī jautājuma atrisināšanu eksperti vērtē kā pozitīvu soli, pievēršot uzmanību tam, ka tas ne tikai ir sociāli taisnīgāk pret iemaksu veicēja tuviniekiem, bet kopumā var veicināt arī pensiju sistēmas attīstību.
Šobrīd pensiju otrā līmeņa uzkrājumi nav mantojumi, bet Lietuvā ir. Šis ir viens, pozitīvs faktors, kas pozitīvi varētu ietekmēt pensiju līmeni,” komentē SEB bankas analītiķis Edmunds Rudzītis.
Pensiju fondu pārvaldītāji varēs ieguldīt uzkrātos līdzekļus; mudina šīs iespējas paplašināt
Mazliet pretrunīgāki ir viedokļi par pensiju fondu pārvaldītāju iespējām izvietot uzkrātos līdzekļus. Ozoliņš norāda, ka pārvaldītāju iespējas izmantot plašāku finanšu instrumentu loku ar jauno likumu paplašināsies.
„Ieguldījumu īpatsvars Latvijā palielināsies (..) Latvija ar šo pierāda, ka konsolidācijas ceļā ir atgriezusies uz stabila ekonomikas ceļa un var atļaut pensiju kapitāla plānus ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā,” analizē Ozoliņš.
Tomēr viņš uzsver, ka no radikālām pārmaiņām šajā ziņā likumdevējs ir vēlējies izvairīties.
Martinovs kopumā šo ieceri vērtē pozitīvi, jo tas nozīmē papildus iespējas gan pārvaldniekiem, gan arī vietējai ekonomikai. Tomēr viņš piebilst, ka no pensiju fondu pārvaldītāji no valdības sagaidītu apņēmīgāku rīcību ne tikai dodot ļaujot daudzveidīgāk izvietot līdzekļus, bet arī attīstot fondu un finanšu instrumentu tirgus. Viens no vēlamajiem soļiem būtu arī valstij piederošo uzņēmumu kotēšana biržā, kas fondu tirgu iedzīvinātu, piesaistot tam jaunus dalībniekus, uzskata Martinovs.
„Viens no fondiem, kā ieguldīt tautsaimniecībā ir vietējais fondu tirgus – kā birža (..) tomēr valstij pieder vairāki uzņēmumi. Nebūtu loģiski un tālredzīgi šos uzņēmumus turēt valsts īpašumā un nepieciešams tos daļēji privatizēt. Viens no veidiem ir iekļaut tos biržas sarakstos, tad tas uzreiz dos iespēju ieguldīt šajos vērtspapīros pensiju naudu,” saka Martinovs.
Savukārt Rudzītis ir pārliecināts, ka, plānojot pensiju otrā līmeņa sistēmas attīstību, būtu vērts apsvērt iespējas sistēmā uzkrātos līdzekļus ieguldīt arī mežos un zemes īpašumos.
Rudzītis ir pārliecināts, ka ilgtermiņā iedzīvotājiem, domājot par savu nākotnes labklājību līmeni, nevajadzētu palikt vienīgi pie obligātajiem pensiju iemaksām jeb tā dēvētā pirmā un otrā līmeņa - demogrāfiskā situācija liecina par to, ka ar šiem līdzekļiem var nepietikt. Šobrīd tomēr iemaksu apjoms tā sauktajā trešajā pensiju līmenī ir samērā kūtrs, tāpēc likumdevējiem vajadzētu arī apsvērt iespējas, kā stimulēt tā attīstību, piemēram, ar darba devēju starpniecību.
