ĪSUMĀ:
- No Eiropas Savienības naudas gandrīz 43 miljonus atvēlēs jauniem īres dzīvokļu namiem.
- Gan ministrija, gan nozares organizācija paredz lielu uzņēmēju interesi.
- Nozarē bažas, vai atbalsts būs pietiekams cenu kāpuma apstākļos.
- Darba devēji aicina koncentrēties uz reģioniem, kur nekustamo īpašumu tirgus pats nevar normāli funkcionēt.
- Tuvākajos gados plāno daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātē ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro.
Lai nodrošinātu pieejamus īres mājokļus reģionos, pieņemts atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis pastāstīja: „Šis ir pirmais atbalsta mehānisms kopš neatkarības atgūšanas, kur mēs veidojam jaunu dzīvojamo fondu.” Viņš norādīja – arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) atzinums liecina, ka mājokļu trūkums Latvijā ir liela problēma, jo esošais dzīvojamais fonds noveco un jauns veidojas lēni.
„Un diezgan koncentrēti tikai Rīgā. Pamatproblēma ir mājsaimniecību pirktspēja, kas būtiski atpaliek no Eiropas vidējā – ap 60% no Eiropas vidējās pirktspējas. Līdz ar to samaksāt par kvalitatīvu mājokli lielai daļai mājsaimniecību ir problēma,” skaidroja Valantis.
Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt pieejamus mājokļus, līdz ar to ir noteikts, ka sākotnēji īres maksa nepārsniedz 5 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2), un ir iespējama īres maksas indeksācija katru gadu saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni.
„Šis finansējums ir ierobežotā apjomā, nepilni 43 miljoni, tad šos pilotprojektus mēs plānojam realizēt tieši reģionos. It īpaši reģionu centros ir būtisks izaicinājums mājokļu nepieejamības dēļ veidot jaunas darbavietas. Komersanti par to sūdzas. Ar šādu fokusu no šī gada septembra aicināsim investorus iesniegt pieteikumus.
Kopumā mēs paredzam uzbūvēt 700 mājokļus Latvijas reģionos. Mērķis ir tās mājsaimniecības, kurām ir ierobežoti ienākumi.
Domājot par nākotni un mājokļu pieejamību valstī, šādai programmai ir jānosedz visa valsts,” uzsvēra Valantis.
Viņš pastāstīja, ka dialogs ar nozari ir bijis. Ministrijā prognozē, ka pieprasījums no nekustamā īpašuma attīstītājiem būvēt īres mājokļus būs pietiekami liels.
„Mēs esam diezgan daudz runājuši. Protams, nozare ir sagaidījusi varbūt lielāku peļņas atdevi, un arī viņiem šķiet, ka ir daudz dažādi riski. Bet mēs esam pārliecināti, ka pieprasījums šajā programmā un vēlme būvēt īres mājas būs pietiekami liels. Mēs esam veidojuši maksimāli atvērtu sistēmu visiem, kas vēlas šos projektus realizēt. Neesam ierobežojuši, piemēram, uz pašvaldību kapitālsabiedrībām vai kā savādāk,” norādīja ministrijas valsts sekretārs.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāve Laura Bluša stāstīja, ka nozare jauno programmu, kas stimulēs īres namu būvniecību reģionos, vērtē atzinīgi. Lai arī pagaidām nav veikta aptauja, cik un kuri nekustamo īpašumu attīstītāji būs gatavi būvēt īres namus, Bluša minēja, ka pieprasījums būs.
„Īres namu būvniecība tikai patlaban sākas Rīgā, kur tiek investēti vairāk nekā 50 miljoni eiro. Savukārt reģionos nekustamā īpašuma attīstītājiem galvenā problēma ir tā, ka ir mazāka maksātspēja, maza likviditāte, un nav arī pārliecības par demogrāfisko situāciju. Līdz ar to nekustamo īpašumu attīstītājiem līdz šim interese ir bijusi par Rīgu un Pierīgu,” skaidroja Bluša.
Kā programmas plusu viņa minēja faktu, ka konkursā var piedalīties arī privātie nekustamo īpašumu attīstītāji, ne tikai pašvaldību kapitālsabiedrības.
„Mēs domājam, ka varētu būt lielāka pašvaldību iesaiste, piemēram, garantējot kādu noteiktu īres pieprasījumu. Tas, protams, samazinātu attīstītāju riskus. Protams, ir jautājums par programmā paredzētājām būvniecības izmaksām, kādas tās ir noteiktas.
Atbalsts varētu būt nepietiekams, jo būvniecības izmaksas šobrīd ir pieaugušas par 40%. Tas ir tāds jautājums,” stāstīja Bluša.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzinīgi vērtē jauno īres namu programmu, sakot, ka tā veicinās reģionos darbaspēka pieejamību.
„Mēs nevaram visos gadījumos darba vietas, uzņēmumus vai fabrikas piecelt tur, kur ir darbaspēks. Tāpēc noteikti, ka tas ir pareizi un tas ir jādara. Tā ir svarīga ziņa daudziem, iespējams, arī jaunām ģimenēm, kurām ir jāizvēlas, kurā reģionā tās dzīvos, strādās, kur bērni ies bērnudārzā,” izteicās Meņģelsone.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka atbalsta programma jāīsteno apdomīgi, risinot problēmu tajos reģionos, kuros nekustamo īpašumu tirgus pats nevar normāli funkcionēt.
Latvijā ar Eiropas atbalstu turpināsies arī daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programma. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs intervijā Latvijas Radio prognozēja, ka par spīti būvniecības izmaksu pieaugumam, pieprasījums pēc māju siltināšanas nenoplaks un tuvākajos gados kopumā paredzēts daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātē ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Septembrī pirmo reizi būs pieejams atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos. Atbalsta programmas finansējums teju 43 miljonu eiro apmērā būs no Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna. Par šo naudu ir iecerēts uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos.
