Paredz iespēju dzēst «trekno gadu» hipotekāros parādus

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus divos likumos, lai dotu iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes.

Paredzēts, ka kredītiestādes parādus pilnā vai daļējā apmērā varēs vienpusēji dzēst par kredītiem, ko iedzīvotāji līdz 2008. gada beigām ņēmuši nekustamā īpašuma iegādei. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības. 

Kredītiestāžu likuma grozījumi noteic hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus, savukārt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli.

Līdz šim atsevišķas kredītiestādes jau īstenoja dažādas izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos. Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai, norādīts grozījumu anotācijā.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš rosināja attiecīgās izmaiņas, paziņojumā medijiem aicināja visas komercbankas caurspīdīgi un atbildīgi izmantot šo iespēju, aptverot iespējami plašāku bezcerīgo parādnieku loku un vienlaikus izvairoties no ļaunprātīgu parādnieku amnestijas.

Parlamentā šī iecere papildināta, attiecinot bezcerīgo parādsaistību dzēšanas iespēju ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz parādu piedziņas firmām. Tas potenciāli vēl vairāk paplašina personu loku, kuras var tikt atbrīvotas no nepanesamas pagātnes parādu nastas, norādīja Kazāks.

Latvijas Banka sola sekot, kā šī iecere tiek īstenota, regulāri ar Kredītu reģistra starpniecību izvērtējot situāciju ar bezcerīgajiem parādiem.

KONTEKSTS:

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks rosinājis komercbankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" iepriekš sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos "treknajos gados" ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai. 

Latvijas Finanšu nozares asociācija pauda atbalstu Latvijas Bankas prezidenta priekšlikumam rast risinājumu 2008. gada krīzes parādu dzēšanai, tos norakstot. Asociācija jau uzsākusi darbu, lai rastu risinājumu, kā minēto ierosinājumu realizēt. Savukārt Finanšu ministrija (FM) atzina, ka būtu gatava diskutēt par Kazāka priekšlikumu, vienlaikus norādot uz patlaban spēkā esošiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atbrīvojumiem parādniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti