Patlaban Latvijā ir pasludināti aptuveni 4200 fizisko personu maksātnespējas procesi, bet maksātnespējīgo iedzīvotāju skaits turpina augt. Maksātnespējas administrācijas apkopotā statistika liecina, ka šogad katru mēnesi tiek pasludināti vairāk nekā 100 jauni fizisko personu maksātnespējas procesi.
Cilvēki nogaida
Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele prognozē, ka, iespējams, pēc Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas maksātnespējas pieteikumu skaits pieaugs.
Cilvēki nogaida, kad nu beigu beigās stāsies spēkā šie grozījumi Maksātnespējas likumā,” uzskata Ābele.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, kurš uzsver, ka Latvijā pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits patiesībā ir salīdzinoši niecīgs.
”Ja mēs skatāmies pēc tā, kas šodien notiek, tad tā tendence ir tāda vienmērīga un ir saprotams, ka cilvēkiem šī problēma ir aktuāla. Ja mēs skatāmies uz kopējiem datiem, kas Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, tad tur ziņas par cilvēkiem, kam ir parādsaistības uzņemtas, ir nepilns miljons - 990 tūkstoši. Un nemaksātāju vismaz pēc oficiāliem datiem, tie, kuri nemaksā ilgāk par sešdesmit dienām un no kuriem tad kreditors var atkāpties no šī līguma un pieprasīt atmaksāt visu summu, ir 18% līdz 19%, tas ir gandrīz nepilni 200 tūkstoši,” uzskata Āboliņš.
„Līdz ar to, ja mēs skatāmies šādā skatījumā, tad pieci tūkstoši un divsimt tūkstoši - tas ir maz. Tur nav ātrie kredīti, tur nav komunālo maksājumu parādi, kur arī cilvēki, nākot pie mums, atnes, kur ir parāds uzaudzēts gandrīz līdz 100 tūkstošiem latu jau,” norāda Āboliņš.
Āboliņš domā, ka lavīnveidīgs maksātnespējas pieteikumu skaits nav gaidāms, taču pirmajos mēnešos pēc Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas to skaits ievērojami pieaugs.
Neticu, ka tas būs lavīnveidīgs, bet ticu, ka šis skaitlis, kas pašlaik ir mēnesī ap 120 cilvēkiem, kam nevis iesniedz, bet kam pasludina maksātnespējas procesu, tad es plānoju, ka tas varētu pieaug līdz pat 200 personām, kam ir pasludināts maksātnespējas process,” spriež Āboliņš.
Gaidot interviju ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītāju, nākas pārliecinātiesa, ka iedzīvotāju interese par iespējām atbrīvoties no savām kredītsaistībām, izmantojot fizisko personu maksātnespējas procesu, ir liela. Nepilnas pusstundas laikā uz konsultāciju ierodas trīs cilvēki. Āboliņš apliecina, ka patlaban daudzi gaida, kādas izmaiņas paredzēs Maksātnespējas likuma grozījumi.
”Daudzi nogaida, kad stāsies spēkā Maksātnespējas likuma grozījumi un tikai tad plāno sniegt maksātnespējas pieteikumu. Bet uzreiz varu pateikt, ka Maksātnespējas likuma grozījumos ir paredzēti pārejas noteikumi, ka tie cilvēki, kas jau būs uzsākuši maksātnespējas procesu, pirms šie grozījumi stāsies spēkā, viņiem būs tiesības pāriet uz jauno termiņu un līdz ar to samazināt [maksātnespējas procesa] termiņu,” norāda Āboliņš.
Likumu mainīs, lai atvieglotu maksātnespējas procesu
Saeima par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā lems jau pēc pāris nedēļām. Par likumprojekta sagatavošanu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš skaidro, ka galvenais grozījumu mērķis ir fizisko personu maksātnespējas atvieglošana.
”Pirmais - ir samazināta summa, no kuras var vispār pieteikt maksātnespējas procesu. Tie ir pieci tūkstoši eiro, no šīs summas cilvēks varēs pieteikties un procesu iet. Otrkārt, ir samazinātas izmaksas - grozījumi atceļ pienākumu maksāt kreditoriem trešo daļu no viņu ienākumiem mantas pārdošanas laikā, jo viņiem taču ir arī kaut kur jādzīvo. Tādas izmaksas ir samazinātas. Ir samazināts kreditoru pieteikšanās termiņš - kreditoriem prasības pret parādnieku būs jāpiesaka pusgada laikā. Attiecīgi ir samazināti arī termiņi - lielākajā daļā gadījumu uz pusi, ja parādnieks spēj nomaksāt pusi no parāda, tad šo maksātnespējas termiņu varēs samazināt uz sešiem mēnešiem,” stāsta Ozoliņš.
Tikmēr Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis sliecas domāt, ka tie iedzīvotāji, kas patiešām nonākuši lielās grūtībās, diez vai gaida, kad Saeima pieņems Maksātnespējas likuma grozījumus.
Mēs redzam divas varbūt grupas. Tie, kam ir vēl lielās un daudz un dažādas saistības, tie joprojām gaida un cer, nu jau kādu gadu viņi cer uz tām izmaiņām, ko parlaments pašlaik skata, ka viņiem tiks atlaisti visi lielie kredīti gada laikā. Savukārt tās mājsaimniecības, kas reāli netiek ar kaut ko galā, viņas neko negaida, tās diemžēl ir spiestas to maksātnespējas pieteikumu iesniegt,” saka Bičevskis.
Viņš uzskata, ka jau tagad fizisko personu maksātnespējas process kļuvis par veidu, kā negodprātīgi kredītņēmēji ātri atbrīvojas no savām saistībām gan pret bankām, gan pret citiem kreditoriem.
”96% maksātnespējas gadījumos tā saistību izpilde ir mazāka par desmit procentiem. Tātad tikai četros procentos gadījumu tās saistības tiek izpildītas vairāk,” piebilst Bičevskis.
Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele gan ir pārliecināts, ka piecu gadu laikā maksātnespējas pieteikumu iesniedzēju raksturojums jau ir mainījies - tagad vairumā gadījumu tie ir nevis nekustamo īpašumu spekulanti, bet gan cilvēki, kas nespēj atmaksāt kredītu, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei.
”Sākotnēji šīs fiziskās personas lielākoties bija cilvēki, kam piederēja lieli, lieli parādi, kas ir pāri par miljonu un tā tālāk. Līdz ar to šīm personām piederēja n-tie nekustamie īpašumi. Pēdējo gadu - 2013. un šī gada tendence ir tāda, ka pamatā tās ir personas, kam tas ir vienīgais īpašums,” saka Ābele.
Tiesas skatās skrupulozi, bet iespējas ir
Ābeles vērojumi liecinot, ka tiesas maksātnespējas pieteikumus izvērtē tik rūpīgi, ka, piemēram, tā dēvēto ātro kredītu ”upuriem” patlaban maksātnespējas process nereti tiek liegts.
”Ir daudz gadījumu, kad cilvēks vēršas tiesā, bet viņam šis maksātnespējas process tiek atteikts un, manuprāt, caurskatot šos tiesu nolēmumus, pilnīgi pamatoti. Ja cilvēks, piemēram, kādā 2010. vai 2011. gadā strādā, viņam caurmērā ienākums ir četrsimt, piecsimt vai sešsimt lati, tajā pašā laikā, acīmredzot kādu pašiem zināmu iemeslu dēļ, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus vai citu apsvērumu dēļ, nezinu, tu dodas pie viena ātro kredītu devēja, pie otra, trešā, ceturtā un kādi septiņi gabali savācas. Bieži vien liekas, ka tā tendence ir tāda, ka paņemšu te kredītu, tur, kur man dod, un beigu beigās aiziešu uz tiesu, tiesa man pasludinās šo maksātnespējas procesu un veiksmīgi tikšu no saviem kreditoriem vaļā. Bet tiesas uz to skrupulozi skatās,” norāda Ābele.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš lēš, ka tiesas noraida aptuveni ceturto daļu fizisko personu maksātnespējas pieteikumu. Tomēr tas vēl nenozīmējot, ka cilvēkam nav iespēju pasludināt savu maksātnespēju.
”Ja tā godīgi, šobrīd var teikt - ja cilvēks grib sevi pasludināt par maksātnespējīgu, tad principā viņam tas ir iespējams. Bet, protams, ir arī tādi cilvēki, kam šī maksātnespēja netiek pasludināta uzreiz, bet ir bijuši gadījumi, kad tiek pasludināti ar otro vai trešo reizi. Būtiski ir tas apstāklis, uz kā pamata tad tiesa atsaka šo te maksātnespējas pieteikumu. Bet arī šis te pēdējais teikums, kas ir tiesas spriedumā, ka šis lēmums nav pārsūdzams, nenozīmē, ka cilvēki nevar sniegt atkārtotu maksātnespējas pieteikumu, uz ko tiesa arī norāda beidzamajā laikā, ka nevar sniegt atkārtoti identisku šo te pieteikumu. Cilvēkam ir jāmainās apstākļiem, lai sniegtu šo te pieteikumu vēlreiz,” skaidro Āboliņš.
Kredītsaistību jūgā nonākušajiem gan jārēķinās ar to, ka daudz diskutētais ”nolikto atslēgu princips”, visticamāk, Latvijā tomēr netiks ieviests. Maksātnespējas likuma grozījumu sagatavotāji vienojušies to tomēr neieviest.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda: ”Juridiski jebkurš noguldījums ir depozīts, tajā skaitā arī algu maksājumi uz banku kontiem, un, ja iedzīvotāji, kas saņem algas uz saviem kontiem, iet pie bankas un grib saņemt atpakaļ, viņi jau grib saņemt savu naudu. Viņi aiziet pie bankomāta un grib redzēt tur iekšā nevis noliktas atslēgas, bet noteiktu skaitu ar eiro, kas pienākas viņiem. Un, savukārt, ja no šīs naudas, kas ir noguldījumu pusē, tiek izsniegti kredīti un šie kredīti kaut kādu iemeslu netiek maksāti, bankomātā taču neparādās, ka tur ir kaut kādas atslēgas noliktas vai, nezinu, ķieģelis.”
Tādēļ galvenie ieguvēji no jaunajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, domājams, būs cilvēki ar salīdzinoši nelielām kredītsaistībām, kam līdz šim maksātnespējas procesa izmantošana daudzos gadījumos bija liegta.
