Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

Ceturtā studija

Kāpēc, pārdodot zemi, jārēķinās ar atsevišķu nodokli par krūmiem?

Pārdodot lauksaimniecības zemi, varētu būt jāmaksā nodoklis par krūmiem

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “4. studija” vērsās skatītājs, kurš lūdza palīdzību noskaidrot, kāpēc, pārdodot savu lauksaimniecības zemi, par daļu no šīs teritorijas ir jāmaksā nodoklis. 

“Man piederēja 3,56 hektāri aramzemes, par kuru visus gadus tika maksāts pašvaldībai zemes nodoklis. Šos 3,5 hektārus pārdevu jaunam saimniekam, zemniekam. Ir nokārtota visa dokumentācija. Biju pie zvērināta notāra, un viņa man saka – par 0,13 hektāriem man ir jāmaksā atkal. Bet – kādēļ, man nav skaidrs, tā prasot Valsts ieņēmumu dienests,” stāstīja Arnolds Sprieslis.  

Pārdodot savu īpašumu, ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 20% apmērā. Kā paskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), Kapitāla pieaugumu nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību, un ienākumam piemēro 20% iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi. Bet šajā gadījumā pārdevējam Sprieslim tas nav bijis jāmaksā, jo, pārdodot lauksaimniecības zemi, ir arī izņēmumi. 

VID norādīja, ka kapitāla pieauguma nodoklis, pārdodot lauksaimniecības zemi, nav jāmaksā gadījumos, kad īpašuma tiesības iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks vai zemnieku saimniecība, vai individuālais komersants, kā arī fiziskā persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecību un ir reģistrēta VID, vai īpašuma tiesības iegūst Latvijas Zemes fonds. Zemes pircējam arī iepriekšējos gados ir jānodarbojas ar lauksaimniecību, un ieņēmumiem no tās ir jābūt vismaz 3000 eiro apmērā vienā no pēdējiem trim gadiem.

Šajā gadījumā šie nosacījumi tika izpildīti, lai kapitāla pieauguma nodoklis nebūtu jāmaksā. Tomēr, kāpēc 0,13 hektāriem nodoklis tomēr tiek piemērots, un, cik lielā apmērā, skaidroja VID pārstāve.

“Tā ir cita veida zeme, tā nav paredzēta lauksaimniecībai, bet tur varētu būt mežs, krūmi, ūdeņi, purvi, un likumā ir noteikts, ka tā zeme ir apliekama ar nodokli, un līdz ar to ir jārēķina proporcija, cik šie meži, krūmi, purvi ietilpst iekšā tajā kopējā pārdotajā zemes platībā,“ skaidroja VID pārstāve Ināra Kopase.

Lai nemaksātu nodokļus par krūmiem, zemes īpašnieks varēja pārveidot šo zemes gabalu par lauksaimniecības zemi. Taču, kā norādīja Kopase, tie īpašniekam būtu izdevumi, jo jāmaina zemes lietojuma veids Zemesgrāmatā.

Tā ka darījums jau noticis, un kapitāla pieauguma nodoklis par krūmiem aizaugušo zemi būs vien jāmaksā, lai īpašnieks zinātu, ar kādiem izdevumiem jārēķinās, jāprecizē, cik procentu no visas pārdotās teritorijas klāj krūmi, un tad no kopējās pārdošanas cenas jāizrēķina, par kādu summu ir pārdoti šie 0,13 hektāri; no tās arī būs jāmaksā 20%. 

“Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā ir metodika par lauksaimniecības zemes pārdošanu, kur ir ļoti labi piemēri, tātad – kāda daļa no zemes var būt apliekama un kāda daļa no zemes nav apliekama ar nodokli. Un jāņem vērā, ka, ja uz lauksaimniecības zemes ir ēka vai būve, tad jau viss darījums būs apliekams ar nodokli no kapitāla pieauguma,” norādīja VID pārstāve. 

Tāpat arī neatkarīgi no tā, ka lauksaimniecības zeme ir pārdota lauksaimniekam, pārdevējam ienākumi pēc tam ir jādeklarē, ja tie pārsniedz 10 tūkstošus eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt