Noslēdzoties aizvadītajai apkures sezonai, pašvaldības uzņēmuma „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) vadība cēla trauksmi par nespēju turpināt tradīciju pirms kārtējās apkures sezonas uzņēmumam „Rīgas siltums” segt iepriekšējā sezonā nenomaksātos parādus. RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis secināja – parādu atgūšana šogad sekmējusies veiksmīgāk, līdz rudenim nenomaksātos rēķinus lēšot ap pusotru miljonu eiro. Pirms gada tie bija 2,6 miljoni eiro.
"Iespējams, ka daļu no šī pusotra miljona eiro veido šie īsie, jaunie parādi. Tātad, ja tiktu pieņemts, ka ar tādiem parādiem var pieslēgt apkuri, tad, iespējams, ka aktuālo parādu summa būtu krietni zemāka, ap pusmiljonu eiro. Tāpat, ja mēs varētu vienoties ar "Rīgas siltumu" par parādu norakstīšanu, tad tas arī atbrīvotu līdzekļus šādu mums pēc likuma neraksturīgu funkciju – maksāšanu "Rīgas siltuma" parādnieku vietā,” sacīja Neimanis.
RNP vadītājs pieminēja Augstākās tiesas spriedumu lietā par "Jūrmalas siltuma" vēršanos pret pārvaldnieku. Ņemot vērā tiesas lēmumu, parādi ir dzīvokļa īpašnieka nevis pārvaldnieka jautājums. Tas izslēgtu principu, ka viena parādnieka dēļ siltumapgādi nepieslēdz visai mājai. Tāpat uzņēmums aicina izvērtēt, vai parādi, kas radušies pēdējā pusgada laikā, ir iemesls nepieslēgt apkuri.
Vienlaikus RNP pašlaik nav izdevies ar uzņēmumu "Rīgas siltums" vienoties par senu parādu abpusēju norakstīšanu pat gadījumos, kad klientam noteikta maksātnespēja vai parādnieks ir miris. Šādā veidā galvaspilsētā norakstāmi būtu aptuveni divi miljoni eiro, norādīja Neimanis.
Parādu par apkuri tendences ir līdzīgas daudzviet Latvijā.
Piemēram, Jelgavā aizvadītās apkures sezonas beigās parādi par siltumenerģiju bija ap diviem miljoniem eiro, toreiz vēstīja SIA „Fortum Jelgava”. Par to, kā parādu nastu izdevies mazināt līdz šim, uzņēmums komentāru Latvijas Radio izvēlējās nesniegt.
Savukārt Jēkabpilī siltuma parādu nomaksa ir uzlabojusies. Beidzoties aizvadītajai apkures sezonai, nesamaksātie rēķini par apkuri bija ap 2 miljoniem eiro, ieskaitot vēsturiskos parādus. Pašlaik, kad līdz apkures sezonas sākšanai ir vismaz pusotrs mēnesis, parādu nasta mazināta līdz apmēram 1,5 miljoniem eiro.
“Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko pastāstīja, ka nepiepildījās bažas par rēķinu apmaksas problēmām Covid-19 krīzes laikā. "Parādi pamazām samazinās, un vasarā tas notiek ātrāk. Tam par labu nāk arī tas, ka iepriekšējos gados ziemas bija siltākas, kāpēc rēķini bija mazāki. Par laimi arī Covid-19 būtisku iespaidu vismaz uz mūsu biznesu nav atstājis. Energonesēju cenas, līdz ar to
ražošanas izmaksas bija relatīvi zemas, un nebija disonanse starp dārgu ražošanu un gala rēķiniem, kas nav apmaksāti pilnā apjomā,” skaidroja Karpenko.
Latvijas Pašvaldību savienība ik gadu noskaidro informāciju no vietvarām par apkures parādiem. Šis apkopojums vēl taps, taču pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis norādīja, ka iedzīvotāju kopējās maksātspēja un cītīgāks parādu atgūšanas process ļāvis pēdējo pāris gadu laikā mazināt parādu apjomu.
Savukārt pašlaik vēl nav zināms, cik lielu ietekmi uz apkures pakalpojuma izmaksām radīs energonesēju cenu pieaugums. „Te, redziet, ir divas tendences. Pagājusī ziema epizodiski bija krietni bargāka nekā iepriekš, taču dabasgāzes cenas bija vēsturiska minimuma līmenī. Šogad prognozes rāda, ka dabasgāzes cenas turpinās augt. Cerams, ka šķeldas cenas būtiski nemainīsies. Cerams, ka nebūs pārāk slikts scenārijs,” sacīja Akermanis.
Pašvaldību savienībā norādīja, ka plašāks vērtējums par apkures parādu kopējo ainu sagaidāms septembrī.
