Komentējot piedāvātās nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas, Parādnieks norādīja, ka tas vairāk ietekmētu Rīgu, Jūrmalu un Pierīgu. “Bet arī šobrīd viņi nav apdalīti, jo no reģioniem brauc cilvēki, kuri pirms tam uzauguši [citur], un attiecīgi tās pašvaldības ieguldījušas līdzekļus skološanā un infrastruktūras veidošanā,” saka Parādnieks.
Viņaprāt, būtu jāvērtē, vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis Rīgā nebūtu jāpārdala citādāk. “Kādu daļu ne tikai no pašvaldību izlīdzināšanas fonda sadalīt citām pašvaldībām, kurām tas ir nepieciešams, bet būtu kaut kāds procents jāpiemēro.
Rīgai būtu vairāk jādalās ne tikai ar pašvaldībām, bet arī ar valsti,” sacīja Parādnieks.
Viņš to pamato ar to, ka visas valsts institūcijas ir Rīgā, gan piebilstot – var diskutēt, vai tām visām jāatrodas galvaspilsētā. “Galvaspilsētas statuss būtu noteicošais, kāpēc Rīgai nepienākas tik daudz kā šobrīd,” norādīja politiķis.
Pašvaldību izlīdzināšanas fondā Rīgas ir lielākais maksātājs - tāds iemaksā šogad ir 91,7 miljoni eiro. Tai seko Jūrmala ar 10,8 miljoniem eiro un Mārupes novads ar 5,6 miljoniem eiro. Savukārt lielākais saņēmējs ir Daugavpils, kurai dotācija ir 15 miljoni eiro.
2016.gadā vēstīts, ka pēc Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma ieviešanas dažas pašvaldības pauda neapmierinātību ar lielajām summām, kas tām šogad ir jāiemaksā fondā.
