Tik tikko Eiropas Parlamenta deputāti bija paspējuši pabeigt darbu pie Panamas dokumentu analīzes, kad žurnālisti jau ir izgaismojuši jaunus noslēpumainos darījumus. Tā kā šoreiz runa pārsvarā ir par dažādām salām, šī izmeklēšana ieguva nosaukumu “Paradīzes dokumenti”.
Uzstājoties Eiropas Parlamenta debatēs Strasbūrā, Eiropas Savienības nodokļu komisārs Pjērs Moskovisī sacīja, ka finanšu konsultantu un turīgo cilvēku izdomai gluži vienkārši nav robežu:
“Ja viss ir likumīgi, kā apgalvo atsevišķi cilvēki, tad mums ir jāmaina likums.
Un tieši to es arī gribētu panākt. Tādēļ jau no pirmā brīža, kopš es stājos šajā amatā, es esmu cīnījies par iespējami liekāku caurskatāmību, jo tā ir mūsu galvenais ierocis. Caurskatāmība ļauj tikt vaļā no tumšiem darījumiem un nesodāmības sajūtas. Tie, kuri mēģina izvairīties no nodokļiem, atgādina vampīrus. Viņi nebaidās ne no kā, izņemot gaismu. Un mūsu uzdevums ir šo gaismu liet.”
Moskovisī uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā daudz ir paveikts cīņā ar nodokļu nemaksāšanu. Piemēram, kādreiz leģendārie banku noslēpumi gluži vienkārši vairs nepastāv. Arī starptautiskiem uzņēmumiem tagad ir jāsniedz vairāk informācijas par saviem darījumiem.
Bet ar to ir par maz.
Tuvākajā laikā Eiropas valstīm būtu beidzot jāvienojas par vienotā melnā saraksta izveidi.
Tajā iekļūs valstis un teritorijas, kuru nodokļu sistēma neatbilst starptautiskiem standartiem un kuru varas iestādes nevēlas dalīties ar informāciju. Moskovisī cer, ka šī vienošanās tiks panākta jau decembrī, un uzskata, ka pret melnajā sarakstā iekļautajām valstīm būtu jāvēršas ar sankcijām.
Savukārt Luksemburgas finanšu ministrs Pjērs Gramenja intervijā Luksemburgas sabiedriskajam radio sacīja, ka viņš tam līdz galam nepiekrīt: “Es esmu atbalstījis šo ideju. Tomēr es uzsveru, ka atrašanās šādā sarakstā jau pati par sevi ir liels sods. Dažas valstis vēlas papildu sankcijas. Esmu gatavs to apspriest. Bet mums ir jābūt reālistiskiem un jāatzīst – ja kāda valsts nokļūs šādā sarakstā, tam būs milzīgas sekas.”
Tāpat ir zināms, ka arī Lielbritānija un Vācija līdz šim ir bloķējušas dažādas iniciatīvas cīņai ar ārzonu un pastkastīšu uzņēmumiem. Londonas rīcība varētu būt skaidrojama ar to, ka vairākas no tās salām Lamanša šaurumā tiek uzskatītas par beznodokļu paradīzēm. Savukārt Berlīne aktīvi aizsargā sava lielā biznesa intereses.
