Pēc 2020. gada augustā notikušajām negodīgajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un tām sekojošajām represijām pret miermīlīgiem protestētājiem Baltijas valstis ES un NATO ietvaros aktīvi atbalstīja sankcijas pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Aizvadītā gada beigās ES un Amerikas Savienotās Valstis ieviesa papildu sankcijas pret Minsku, atbildot uz Baltkrievijas varasiestāžu īstenoto migrantu nosūtīšanu uz Lietuvu, Latviju un Poliju.
Varētu domāt, ka ģeopolitiskā saspīlējuma un sankciju dēļ Baltijas valstu tirdzniecības apjomi ar Baltkrieviju ir samazinājušies, tomēr tā nav.
Baltkrievijas eksporta uz Latviju, Lietuvu un Igauniju vērtība pagājušajā gadā ir ievērojami pieaugusi.
2021. gada pirmajos desmit mēnešos Latvija no Baltkrievijas importēja preces gandrīz 407 miljonu eiro vērtībā, kas bija par divām trešdaļām vairāk nekā 2020. gadā.
Vairāk nekā pusi no importa veidoja koksne un tās izstrādājumi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Igaunijas importa no Baltkrievijas vērtība pērn laikā no janvāra līdz oktobrim sasniedza 522 miljonus eiro, kas bija divreiz vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2020. gadā.
Savukārt Lietuvas imports no Baltkrievijas pērn pieauga par 50% un sasniedza 1 miljarda eiro vērtību.
Ekonomists Pēteris Strautiņš no bankas „Luminor” sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka Baltkrievijas eksporta uz Baltijas valstīm vērtības pieaugums varētu būt saistīts ar ievērojamo cenu lēcienu galvenajām baltkrievu eksporta precēm.
„Zinot, ko vispār Latvijā importē no Baltkrievijas, tās pārsvarā ir preces, kuru cenas 2021. gada laikā ir ļoti, ļoti strauji augušas. Tie ir kokmateriāli, minerālmēsli un degvielas. Pat ja fiziskā apjoma ziņā imports saglabājās nemainīgs, tad naudas izteiksmē summas pagājušajā gadā tiešām varēja būt daudz lielākas,” stāstīja Strautiņš.
Pērn ievērojami pieauga arī Baltkrievijas eksports uz ES.
2021. gada pirmajos trijos ceturkšņos ES no Baltkrievijas importēja par 96% preču vairāk nekā šajā pašā periodā 2020. gadā, liecina Baltkrievijas oficiālās statistikas aģentūras „Belstat” dati.
Savukārt ES statistikas aģentūra „Eurostat” apgalvo, ka pagājušajā gadā līdz augustam 27 bloka dalībvalstu imports no Baltkrievijas pieauga par 58%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš.
Baltkrievijas galvenās eksporta preces uz ES bija kokmateriāli un metāli.
Ziņu aģentūra „Bloomberg” norāda, ka Baltkrievijas eksportam par labu nāca globālā pieprasījuma pieaugums pēc tādām precēm kā minerālmēsli un naftas produkti, kas pērn piedzīvoja lielu cenu kāpumu.
Turklāt Baltkrievija bija ieguvēja no globālās piegādes ķēdes traucējumiem, kas samazināja konkurenci no Āzijas, palielinot pieprasījumu pēc Baltkrievijas produktiem, tostarp mēbelēm un mašīnām.
Kritiķi ir norādījuši, ka līdz šim apstiprinātās sankcijas pret Baltkrieviju nav bijušas pietiekami efektīvas.
Taču ekonomists Strautiņš atgādināja, ka ES un ASV pret Baltkrieviju ir vērsušas tā dēvētās mērķētās sankcijas.
„Ir dažādi sankciju veidi. Ir visaptverošas sankcijas, kad aizliedz vispār ar kādu valsti sadarboties, bet šis ir cits gadījums, jo šīs ir mērķētās sankcijas. To ideja ir tāda, ka mēs nevēršamies pret visu valsti, pret visiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, mēs negribam, lai viņi ciestu, jo viņi nav vainīgi,” skaidroja eksperts.
Viņš norādīja: „Mēs vēršamies pret tiem sliktajiem. Tie sliktie ir spēku struktūru pārstāvji, kuriem vairs nevar būt konti Eiropas bankās. Un vēl ir atsevišķas sliktās organizācijas. Tās ir sliktas dažādu iemeslu dēļ. Vai nu tās ir iesaistījušās migrantu transportēšanā, vai arī tie ir atsevišķi lielāki uzņēmumi, kas tiek raksturoti kā svarīgs režīma naudas avots.”
Tas, ka naudas izteiksmē ir pieaudzis Baltkrievijas eksports uz Baltijas valstīm, nenozīmē, ka Baltijas valstis vai to uzņēmumi ir pārkāpuši ES sankcijas vai rīkojušies pret bloka kopējo politiku, piebilda Strautiņš.
