Vēl tikai pirms dažām nedēļām Ukrainai kārtējo reizi izdevās izvairīties no maksātnespējās jeb defolta, vienojoties arī par aptuveni 20 procentu parādu norakstīšanu. Tāpēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) publiskotās prognozes par valsts ekonomikas prognozēto lejupslīdi par aptuveni deviņiem procentiem nepārsteidz. Analītiķi uzsver, ka galvenās valsts problēmas ir saistītas ar tās ciešajām saitēm ar kaimiņvalsti Krieviju.
Lai gan pēc tam, kad Krievija faktiski uzsāka ekonomisku karu pret Ukrainu, valsts ir izmisīgi centusies atrast jaunus noieta tirgus Eiropas Savienībā, šis process ir pārāk lēns, lai spētu kompensēt zaudējumus. Tiesa, paši Ukrainas politiķi uzskata, ka, iespējams, sliktākie laiki valsts ekonomikai jau ir pārlaisti
Kā uzsver Ukrainas prezidents Petro Porošenko, uzņēmēji aizvien labāk sāk pielāgoties jaunajai situācijai: “Ir piesardzīgi iemesli domāt, ka ekonomikai izdevies pārvarēt spēcīgo stresu, ko radījis karš. Uzņēmējdarbība pielāgojas, atrodot jaunos tirgus, kas aizvieto mums pilnībā slēgto Krievijas tirgu. Ekonomisko karu pret mums Krievija, cenšoties mūs iznīcināt, neaptur. Tomēr par spīti tam jau tuvākajos mēnešos varētu atjaunoties ekonomiskā izaugsme. Galvenokārt tas ir jāsaista ar faktu, ka nav saasinājusies karadarbība. Kas attiecas uz pensiju un algu indeksāciju – mēs ar valdību meklējam un drīzumā atradīsim veidu, kā to paveikt iespējami ātrāk.”
Ukrainas politiķu teikto nav pamata uztvert tikai kā vēlamā uzdošanu par esošo, jo atzinīgu vērtējumu valsts veikumam pēdējo mēnešu laikā ir sniedzis arī Starptautiskais Valūtas fonds. Tas īpaši uzsver, ka Ukrainas ekonomikas kritums par deviņiem procentiem patiesībā būtu jāvērtē kā labs rezultāts. Galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka šā gada pirmajā ceturksnī Ukrainai nācās pārlaist ievērojami smagākus laikus un samierināties ar ekonomikas sarukumu par aptuveni 17 procentiem.
Atzinīgus vārdus Ukrainas pēdējos mēnešos veiktajam netaupa arī SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda: “Kā jau teicu iepriekš, Ukraina ir pārsteigusi pasauli. Sasniegt to, ko esat sasnieguši jūs tik īsā laikā, ir ļoti iepriecinošs rezultāts. Kā SVF izpilddirektore varu teikt, ka mums fondā netrūkst pieredzes un liecību tam, ka ne vienmēr progress ir tik apmierinošs. Tāpēc man jāuzsver, ka ļoti sarežģītā laikā un sarežģītos apstākļos panākt šādu makroekonomikas stabilizāciju un nodrošināt to, ka ekonomika jau izrāda gatavību mainīt attīstības virzienu, ir apliecinājums īstai līderībai un komandas talantam.”
Tikmēr no Latvijas ekonomisko interešu viedokļa notikumiem Ukrainā ir aizvien mazāka ietekme uz Latvijas ekonomiku.
Jo jau pagājušā gada laikā Latvijas eksports uz Ukrainu ir krietni samazinājies, un šī gada pirmajā ceturksnī par 32 procentiem mazāks, nekā gadu iepriekš, sasniedzot vien 14 miljonus eiro.
Latvijas ekonomisti pievērš uzmanību tam, ka kopumā mūsu uzņēmēji ir spējuši salīdzinoši veiksmīgi pārorientēties no diezgan nestabilajiem tirgiem Austrumos uz Rietumeiropu. Tāpēc kopumā Latvijai šobrīd ievērojami svarīgāks ir notiekošais Eiropas valstīs, vērtējot aktuālās tendences ekonomikā, uzsvēra “Swedbank” analītiķis Mārtiņš Kazāks.
“Mūsu galvenie tirgi ir attīstītās valstis, īpaši Eiropa. Eiropā izaugsme pakāpeniski kļūst straujāka un plašāka, un tas mums ir labi. Protams, ir liela loma citiem tirgiem, kurus mēs mēģinām atrast, bet īpatsvars tiem ir diezgan neliels. Līdz ar to galvenais ir tas, kas notiek Eiropā. Tas mums ir visnozīmīgākais reģions,” komentē Kazāks.
Arī vairāku Eiropas analītiķu vērtējums par Ukrainas ekonomikas ietekmi ir visai lakonisks. “High Frequency Economics” analītiķis Karls Veinbergs uzsver – Eiropai, tostarp Vācijai, Ukraina gan ir izaicinājums, bet šobrīd noteikti tas nav starp nozīmīgākajiem. “Es domāju, ka šobrīd Eiropas ekonomikai daudz nozīmīgāks ir jautājums par bankām, nevis Ukrainas ekonomiku. Ukraina ir nozīmīga ilgāka termiņa problēma. Bet šobrīd visi ir krietni vairāk uztraukušies par politikas pārmaiņām banku aktīvu jomā un gaidāmajiem stresa testiem bankās,” norāda Veinbergs.
Vienlaikus no analītiķiem saistībā ar Ukrainas nākotni izskan arī brīdinājuma signāli. Lai gan šobrīd Ukrainai izdevies apturēt ekonomikas kritumu, joprojām pietrūkst pamata valsts tālākajai izaugsmei, jo valstī ir nepietiekams investīciju pieplūdumus.
