Par spīti gāzes cenu kāpumam «Liepājas enerģija» sola nemainīgu apkures tarifu

Uzņēmums "Liepājas enerģija" šosezon turpina pilsētas siltumtīklu rekonstrukciju. Neskatoties uz to, ka pavasarī atvēra gāzes tirgu, jaunajā apkures sezonā paliks iepriekšējais tarifs. Lielā mērā tas iespējams, pateicoties lielajam šķeldas īpatsvaram, kuru Liepājā izmanto siltumenerģijas ieguvei, skaidro Latvijas Radio 4 programma "Domskaja ploščadj".

Vasara ir ierastais laiks siltumtīklu remontam. Parasti darbus sāk aprīlī, taču šogad, kā atgādina "Liepājas enerģijas" vadītājs Anatolijs Suškovs, pavasaris bija auksts, vēl maijā bija ieslēgta apkure, un tāpēc remonti sākās vēlāk nekā parasti. Un tikai šajā pirmdienā uzsākts mainīt daļu maģistrāles Klaipēdas ielā:

"Tā ir viena no sarežģītākajām siltumtrases daļām, kas ar siltumu apgādā visu Dienvidrietumu rajonu. Principā tas pāris pēdējo gadu laikā divreiz devis par sevi zināt, divas reizes tur bija noplūdes, vajadzēja rakt vaļā... Kļuva skaidrs, ka tā tas turpināties nevar."

Bija paredzēts, ka remonts aizņems visu šo nedēļu - nomainīt vajadzēja 100 metrus trases, taču bez vitālās Klaipēdas ielas asfalta uzrakšanas. Galā tika ātrāk, un piekļuvi karstajam ūdenim mikrorajona iedzīvotāji dabūja atpakaļ jau trešdienas vakarā. 

Jaunās caurules bez problēmām nokalpos gadus trīsdesmit, apgalvo uzņēmumā. Kopējais siltumtrašu garums Liepājā ir ap simts kilometru, un "Liepājas enerģija" gandrīz ir pabeigusi tos atjaunot. Anatolijs Suškovs stāsta, ka atlicis nomainīt aptuveni deviņus kilometrus - līdz 2020.gadam - un tad būs atjaunota visa siltumtrase. Tagad plānveida siltā ūdens atslēgšanu  uzņēmums īsteno ātri, un liepājniekiem tālā pagātnē palikusi gandrīz mēnesi ilga skraidīšana ar tējkannām un podiņiem. Nu "Liepājas enerģija" atslēdz ūdeni uz vienu dienu, dažreiz arī vēl mazāk.

"Kamdēļ tad mēs nomainījām siltumtrases? Tieši tādēļ, lai viss būtu droši, un reglamentētās pārbaudes, kas vajadzīgas katru vasaru - hidrauliskās pārbaudes - principā arvien vairāk un vairāk iegūst tādu kā formālu raksturu. Jo jaunās [siltuma] trases nevar nest neko negaidītu, tāda iespējamība mērāma procentu simtdaļās," Suškovs skaidro raidījumā. 

Daži programmas "Domskaja ploščadj" apjautātie Liepājnieki atzīst, ka vispār nav pamanījuši karstā ūdens atslēgšanu (tomēr jāsaka, ka ne mazums liepājnieku izmanto boilerus). Tāpat viņi arī augstu novērtē siltumapgādi un zemās apkures izmaksas gada aukstajā laikā.
 
"Liepājas enerģija" pēdējos gados ieguldījusi lielas summas koģenerācijas staciju uzbūvē. Tagad vairāk nekā 60% siltumenerģijas uzņēmums iegūst no šķeldas. Tomēr gāze nepieciešama tāpat. Anatolijs Suškovs stāsta, ka potenciālo piegādātāju bijuši kādi divi desmiti. Bet tikai teorētiski:

"Reāli bija divi piegādātāji, kuri varēja ļoti konkrēti piegādāt - kas, ar kādiem nosacījumiem, par kādu cenu, utt. Tie bija "Latvenergo" un "Latvijas gāze". Pārrunas ar viņiem notika diezgan ilgi. Mēs tikai pēdējā brīdī izšķīrāmies par labu "Latvijas gāzei". Izvēlējāmies tos, kuri gatavi mums piegādāt gāzi ar pašiem labākajiem nosacījumiem. Kopumā ar tirgus atvēršanos, protams, gāzes cena ir nedaudz pieaugusi. Pašlaik grūti spriest, kas būs pat līdz gada beigām, jo regulators divus tarifus vēl tikai apstiprinās papildu pašreizējiem."

Suškovs uzsver, ka "pastāv visi nepieciešamie nosacījumi tam, lai mēs gadu nemainītu [apkures] tarifus. Tas ir absolūti droši."

Scenāriju, kurā pilnībā pāriet uz šķeldas apkuri, "Liepājas enerģija" neuzskata ne par mērķtiecīgu, ne ekonomiski izdevīgu. Gāze stacijām vajadzīga stiprā salā, bet pašreizējais šķeldas īpatsvars ļauj nepalielināt siltuma tarifu, pat pieaugot "zilās degvielas" cenai. Gadā "Liepājas enerģijai" vajadzīgi vairāk nekā divsimt tūkstoši kubikmetru šķeldas. Pirms rekonstrukcijas un pāriešanas uz biodegvielu Liepāja tērēja vairāk nekā 50 miljonus kubikmetru gāzes gadā. Pašlaik uzņēmums sadedzina vien 13-14 miljonus kubikmetru.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti