No oktobra sākuma līdz novembra beigām – tas ir, gandrīz divu mēnešu laikā - cenas kritās pat par trešdaļu, sasniedzot 50 dolārus par barelu. Vēl oktobra sākumā naftas cena pārsniedza 75 dolārus par barelu, kas bija augstākā šī gada atzīme. Pēdējo piecu gadu laikā augstākais rādītājs ir 107 dolāri 2014. gada jūnijā, pēc kā sekoja straujš kritums – pusotru gadu vēlāk naftai maksājot 29 dolārus par barelu.
Cenu kritumu izraisīja ASV un Kanādas lēmums palielināt naftas ieguvi, turklāt privātās kompānijas naftu arvien vairāk ieguva arī no slānekļa. Līdz ar to Ziemeļamerikas valstis varēja samazināt naftas importu, ļaujot naftas cenai kristies. Savu artavu atstāja arī Saūda Arābija, kas nolēma turpināt stabilu naftas ieguvi, jo zemas cenas deva labākas iespējas noturēt savu tirgus daļu. Vēlāk, panākot kodolvienošanos ar Irānu un sankciju atcelšanu, Irānas iegūtā nafta nonāca kopējā naftas tirgū, naftas cenai samazinoties līdz minimumam. Tomēr tagad pēc ASV sankciju atjaunošanas cenu kāpums nesekoja, bet gan turpinājās kritums.
Speciālisti skaidro, ka straujā naftas cenu krituma galvenais iemesls ir pārāk liela tās produkcija. Piemēram, šogad naftas ieguve ASV ir pārsniegusi pat optimistiskākajos scenārijos lēstos skaitļus. Attīstoties tehnoloģijām, zemas naftas cenas vairs nav izšķirošas arī naftas ieguvei no slānekļa. Lai arī naftas cenu diktē ekonomiskie faktori, šajā gadījumā laurus vēlas plūkt arī ietekmīgi politiķi, piemēram – ASV prezidents Donalds Tramps, kurš uzskata, ka naftas cenu kritums ir viņa nopelns.
"Mēs negrasāmies tā vienkārši atdot miljardus dolāru Krievijai, Ķīnai vai kādai no to sabiedrotajiem. Mans uzskats – Amerika vispirms! Ja mēs sastrīdētos ar Saūda Arābiju, tad naftas cenas kāptu debesīs, taču es esmu tās noturējis lejā. Viņi man ir palīdzējuši turēt cenas zemas. Es labprāt tās redzētu vēl zemākas. Viss ir vienkārši – ES padarīšu Ameriku varenu!" pauda Tramos.
Kā “Pasaules Panorāmai” norādīja eksperts, šādi izteikumi ir tipiski ASV Republikāņu partijas politiķiem, “spodrinot savas spalvas”. Viens konkrēts cilvēks naftas cenas ietekmēt nevar.
"Politiķi ASV priecājas par zemām naftas cenām, jo tas ļoti patīk vēlētājiem. Tieši tāpēc Tramps jau vidustermiņa vēlēšanu kampaņā sacīja, ka tieši viņš un republikāņi ir atbildīgi par naftas cenu zemo līmeni. Tirgus faktorus politiķi tomēr nevar pilnībā ietekmēt," teica “Heritage Foundation” enerģētikas eksperts Nikolass Loriss.
Ceturtdien, 6. decembrī, gaidāmajā naftas eksportētājvalstu jeb OPEC samitā tiks lemts, vai saglabāt naftas ieguvi esošajā apjomā vai samazināt, tādējādi paaugstinot naftas cenu. Šajā kontekstā jārunā par Saūda Arābijas karaļnama kritiķa Džamala Hašogi slepkavību, uz kuru acis vēlas pievērt Tramps. Viņš vēlas, lai naftas ieguves apjoms netiek samazināts un cenas turpinātu kristies, tādēļ, neraugoties uz ASV likumdevēju kritiku, Tramps negrasās bojāt attiecības ar Rijādu.
Neatkarīgi no tā, kāds lēmums tiks pieņemts OPEC sanāksmē, viena būtiska pārmaiņa jau ir notikusi – Janvārī to pametīs konfliktā ar Saūda Arābiju nonākusī Katara, kas protestē pret lielās kaimiņvalsts virskundzību OPEC lēmumu pieņemšanā.
