LG augustā divas reizes paziņojusi, ka tās rīcībā nebūs pietiekošas gāzes rezerves, lai nodrošinātu likuma prasības par Inčukalnā glabājamo gāzes apjomu mājsaimniecībām. Šie paziņojumi, kas ir pretrunā Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, vedina domāt, ka LG nevēlas vai patiešām nevar pirms apkures sezonas nodrošināt gāzi vajadzīgajā apjomā. Taču Krievijas sāktā kara apstākļos ir vēl viena neatrisināta problēma – Latvijā par gāzes nogādāšanu līdz adresātiem atbild LG meitasuzņēmums, kuram arī lielākais akcionārs pastarpināti ir "Gazprom".
Pirms vairākiem gadiem izbeidzot Krievijas gāzes monopolu, galveno uzmanību pievērsa lielo cauruļvadu un Inčukalna pazemes krātuves neatkarībai. Taču mazie cauruļvadi jeb gāzes sadales sistēma tā arī palika bijušā monopolista LG paspārnē.
Enerģētikas konsultants Gatis Ābele uzskata, ka uz LG pašlaik nevar paļauties, jo tā nav atraujama no akcionāra "Gazprom".
Viņš stāstīja: "Jau no pagājušā gada, kad sākās apzināta Krievijas gāzes piegāžu ierobežošana Eiropā, cenu audzēšana, mēs jau redzējām, ka "Latvijas Gāze" nedomāja par alternatīvu piegāžu avotu meklēšanu, jo tas būtu pretrunā ar tās akcionāriem."
Tādēļ, viņaprāt, "Gazprom" ietekme uz gāzes sadali Latvijā ir riskanta. "Kas notika Eiropā ar "Nord Stream" vadu – "Gazprom" mierīgi varēja paziņot, ka tam pietrūkst detaļu, turbīnu kaut kādam "Nord Stream" posmam un mēs vairs jūs nevaram apgādāt ar gāzi. Pietiktu pāris spiediena samazināšanas stacijās arī šāda veida darbību veikt un paziņot, ka esošās iekārtas nestrādā, sankcijas neļauj mums to nodrošināt, un to ir teorētiski iespējams izdarīt arī uz piegādēm "Latvenergo"," kā vienu no potenciālajiem riskiem minēja Ābele.
Gāzes sadali veic LG meitasuzņēmums "Gaso", kuram ir tie paši īpašnieki: "Gazprom", "Itera Latvija", Luksemburgas investīciju fonds "Marguerite" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Nozīmīgos jautājumos balsu pārsvaru "Gazprom" nodrošina kopā ar "Iteru", kuras īpašnieki ir "Rosneft" un Juris Savickis. Viņiem ir sešas no vienpadsmit balsīm LG un "Gaso" padomēs, kuru priekšsēži ir augsta līmeņa "Gazprom" darbinieki.
Vai gāzes sadales operators "Gaso" tiešām ir neatkarīgs un netiek ietekmēts no LG puses, to katru gadu pārbauda sabiedrisko pakalpojumu regulators. Un līdz šim "uz papīra" viss bijis labi.
"Jā, šāda pārliecība mums radās, iepazīstoties gan ar viņu iesniegtajiem dokumentiem, gan pieprasot papildu informāciju, gan arī auditoru atzinumu," stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola. Par neformālām saitēm abu uzņēmumu starpā, kuras nevar izzināt no pārskatiem vai sēžu protokoliem, viņai nav informācijas.
Tomēr šovasar LG būtiski mainījās spēku samērs. Jūnijā Saeimas vairākums nobalsoja, ka Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem nedrīkst būt būtiska līdzdalība nacionālai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās. Attiecīgi šādi akcionāri zaudē balsstiesības arī LG.
"Uz "Gazprom" un "Iteru" attiecas Nacionālās drošības likumā noteiktie ierobežojumi par to, ka viņiem tiek liegtas balsstiesības un piedalīšanās "Latvijas Gāzes" akcionāru sapulcēs, jo caur šo uzņēmumu tiek realizēta ietekme ["Gaso"]," skaidroja EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore.
Tas nozīmē, ka uzņēmumā balsstiesības tagad ir fondam "Marguerite", "Uniper" un mazajiem akcionāriem. Iespējams, tas ļāvis pēdējos mēnešos iekustināt jautājumu par sadales sistēmas operatora "Gaso" pilnīgu nodalīšanu no LG. To jau pirms vairākiem gadiem nesekmīgi piedāvāja akcionārs "Marguerite".
Tomēr LG citādāk nekā EM interpretē pēdējās izmaiņas Nacionālās drošības likumā. LG ļāvusi "Gazprom" piedalīties akcionāru sapulcēs, tajā skaitā 8. augusta sēdē, bet jautājumā par reorganizāciju "Gazprom" nebalsoja, zināms "De facto". "Itera Latvija" gan akcionāru sapulcēs nepiedalījās.
Ministrijas pārstāvis Lore apliecināja, ka, pat tikai reģistrējot "Gazprom" akcionāru sapulcei, "ir pārkāpts likums."
Pagaidām "Gazprom" piedalīšanās nekā nav kavējusi "Gaso" nodalīšanas procesu, taču, kā var izsecināt no LG statūtiem, "Gazprom" pielaišana potenciāli var traucēt nākotnē, jo par reorganizāciju būs jānobalso 85% no sapulcē pārstāvētajiem akcionāriem. Ja "Gazprom" vēlēsies pasākumu sabotēt, tad balsu var nepietikt.
EM apliecināja, ka ar uzņēmuma vadību runās par pareizu likuma interpretāciju, proti, ka "Gazprom" no akcionāru sapulcēm jātur pa gabalu.
"Ja tomēr LG valde nepiekritīs mūsu redzējumam un kaut kādā veidā, reģistrējot "Gazprom" un "Itera" piedalīšanās tiesības, radīs šķēršļus reorganizācijas turpināšanai, mēs izmantosim visus likumiskos instrumentus, lai realizētu reorganizāciju," uzsvēra Lore.
LG interviju par sadales uzņēmuma "Gaso" nodalīšanu atteica, pamatojot, ka šos jautājumus var komentēt tikai vadītājs Aigars Kalvītis, bet viņš ir atvaļinājumā.
Telefonsarunai piekrita viens no LG akcionāriem Savickis, bet plaši apspriest Saeimas lēmumu liegt "Iterai" izmantot balsstiesības negribēja.
"Vai tas nāks par labu Latvijas tautsaimniecībai kopumā, tas, protams, tāds jautājums sarežģīts, bet politiski ir pieņemts tāds lēmums. Punkts," sacīja Savickis. Viņš apliecina, ka "Gazprom" akcionāru sapulcēs joprojām piedalās, un viņš uzticas LG vadībai, kas ļauj "Gazprom" pārstāvjiem būt klāt lēmumu pieņemšanā.
Savickis uzskata, ka LG Rietumu akcionāru vēlme nodalīt sadales uzņēmumu no gāzes tirgotāja ir saistāma ar interesi pēc iespējas izdevīgāk pārdot savus ieguldījumus un Latviju pamest.
KONTEKSTS:
Jau jūlijā ziņots, ka LG ignorē EM prasību un pielaiž "Gazprom" akcionāru sapulcēs. Toreiz EM komentēja, ka vajadzīgas sarunas ar LG valdi, lai pārliecinātu par savu pozīciju.
Tāpat ziņots par EM un LG pretrunīgajiem vēstījumiem par pieejamās gāzes apjomu. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atkārtoti norādījis, ka ir pārliecināts par Latvijas spēju nodrošināt gāzi mājsaimniecībām apkures sezonai.
