Grāmatvežiem katru dienu divas reizes – no rīta un vakarā – jānosūta atbildīgajām valsts institūcijām atskaites par darbā pieņemtajiem sezonālajiem laukstrādniekiem. Šāda kārtība nupat stājusies spēkā Latvijā.
Finanšu ministrija neslēpj, ka jaunā sistēma izveidota, lai efektīvāk cīnītos ar ēnu ekonomiku lauksaimniecības nozarē. Pirms pāris gadiem Latvijā oficiāli tikuši reģistrēti vien 250 laukstrādnieki, kas neesot reālais cipars.
„Tie nodokļu maksātāji, kuri vēlas izmanot esošo sistēmu, to var izmantot. Savukārt tie, kuri baidās no administratīvā sloga, kas bija līdz šim, kuriem liekas, ka nodokļu slogs ir par lielu, viņi var mēģināt izmantot jauno, inovatīvo sistēmu un pamazām nākt ārā no ēnu ekonomikas. Nodokļu slogs uz sezonas laukstrādniekiem ir būtiski zemāks – tie ir 15% no gūtajiem ienākumiem,” skaidro Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
It kā jau viss būtu labi – jaunā sistēma ļauj samazināt uzņēmēju maksājumus par nodokļiem, tomēr jaunizstrādātā kārtība paredz, ka šādi darbinieki drīkst strādāt vien 65 dienas astoņos mēnešos. Daļai lauksaimnieku tas ir nepietiekams dienu skaits. Turklāt atskaišu sūtīšana katru dienu aizņem daudz laika.
Zemeņu audzētājs, SIA “Pūres dārzi” vadītājs Edmunds Grīnbergs stāsta, ka viņa uzņēmums pagaidām jaunajai kārtībai iet ar līkumu, jo atbildīgās ministrijas pārāk vēlu lauksaimniekiem izveidojušas speciālu atskaites sistēmu. „Šobrīd mēs nodarbinām aptuveni 40 darbiniekus. Jaunnedēļ, kad ogas ienāksies vairāk, pieņemsim atlikušo skaitu,” stāsta Grīnbergs.
Par 40 darbiniekiem katru dienu divas reizes sūtīt atskaites ir visai apjomīgs darbs, saka grāmatvede Solvita Emsiņa.
Viņa arī norāda, ka atskaišu forma, kas izveidota, lai valsts institūcijas varētu sekot līdz sezonas darbiniekiem, nav savienojama ar grāmatvedības programmām. Rezultātā visi dati datorā jāievada divas reizes, iznāk lieks darbs. „Sākoties zemeņu vākšanas sezonai, bija ļoti daudz neskaidru jautājumu, līdz ar to mēs palikām pie esošās sistēmas,” stāsta Emsiņa.
Finanšu ministrijā skaidro, ka atskaites tik bieži ir jānosūta, lai valsts varētu kontrolēt, vai darbinieki nepārsniedz likumā noteikto 65 nostrādāto darba dienu skaitu. Tas, ka jaunā kārtība stājusies spēkā pēdējā brīdī un rada papildu slogu grāmatvežiem, šobrīd ir iemels, kāpēc daļa lauksaimnieku vismaz pagaidām izvēlas nogaidīt un strādāt pa vecam, zaudējot valsts piedāvāto iespēju ietaupīt naudu uz nodokļu rēķina.