Ģenerālvienošanās sakārto jautājumu par virsstundu apmaksu un būtiski atvieglo dzīvi legālajiem darba devējiem. Tā vispirms tiks ieviesta būvniecības nozarē un būs gan instruments ēnu ekonomikas apkarošanā, gan paraugs citām nozarēm.
Iesaistītās puses atvērto Darba likumu un sāktās izmaiņas sauc par vēsturiskām.
Piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka “ejam Rietumeiropas sociālā dialoga virzienā”. Viņam piekrīt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Viņa stāsta, ka ir izdevies vienoties par grozījumiem Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darbiniekiem par pirmajām divām virsstundām jābūt piemaksai ne mazāk kā 50% apmērā. Savukārt par katru nākamo virsstundu - ne mazāk kā 100%.
Šī norma gan neattieksies uz būvniecību. Tur pastāv ģenerālvienošanās, kas paredz, ka par virsstundām nevarēs maksāt mazāk par 50% ar nosacījumu, ka būtiski palielinās minimālais atalgojums. Līdzīgi ir arī Lietuvā un Igaunijā.
Taču Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē nebija vienprātības par Labklājības ministrijas priekšlikumu izslēgt no regulējuma daļu, kur noteikts – darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, ja viņam ir invaliditāte. Šajā jautājumā kopsaucēju par cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu cer rast tuvāko mēnešu laikā.