Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu pašlaik ratificējušas 32 Eiropas Padomes valstis, bet faktiski neviena no tām dokumentu nav ratificējusi pilnībā. Punktu, kas paredz atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, izlaidušas 13 valstis, tostarp arī Igaunija un Somija. Latvijas politiķu lēmums sekot šim piemēram izsaucis asu tiesībsarga Jura Jansona kritiku laikā, kad, pēc „Eurostat” aplēsēm, nabadzības riskam Latvijā pakļauti vairāk kā 40% iedzīvotāju un sabiedrībā notiek plašas diskusijas par sociālo nevienlīdzību. Tiesībsargs aicina paaugstināt minimālo algu vismaz par 100 latiem, lai tā tuvinātos ekspertu aprēķiniem par pienācīgu atalgojumu, jo pašlaik minimālā alga „uz rokas” nesasniedz pat iztikas minimumu.
Labklājības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka tik straujš minimālās algas kāpums pagaidām būtu nepaceļams slogs uzņēmējiem, jo darba ražīgums tam netiks līdzi: „Tas savukārt nozīmē, ka
ir pietiekami nopietni bezdarba palielināšanās riski un tādas radošas rīcības kā dalītas darba slodzes. Mēs piedzīvosim ne tikai pusslodzes, bet arī ceturdaļslodzes un vēl sīkāk.”
Tomēr ir skaidrs, ka minimālā alga nākamgad, visticamāk, palielināsies. Finanšu ministrs Andris Vilks izteicies par 30 līdz 40 latu pieaugumu, līdzīgu skaitli par reālu sauc arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers: „Mēs gan neesam tik optimistiski kā tiesībsargs un saprotam, ka tik strauju minimālās algas kāpumu mēs nevaram atļauties, (..) bet vienmēr esam runājuši, ka minimālās algas paaugstināšana jāskata kontekstā ar dažiem citiem rādītājiem. Pirmkārt, tā ir neapliekamā minimuma paaugstināšana un, otrkārt, atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšana.”
I.Viņķele sola mudināt valdības kolēģus lūkoties arī neapliekamā minimuma paaugstināšanas virzienā, kas ļautu cilvēkiem saņemt vairāk un vienlaikus mazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, tomēr par konkrētiem aprēķiniem pagaidām nerunā.
Arī darba devēji gaidāmajās sarunās pirmkārt rosinās celt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādājamajiem. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperta Pētera Leiškalna teiktā, tieši tas ir galvenais instruments nabadzības samazināšanai, jo minimālās algas celšana pati par sevi neko nerisina: „Ir viennozīmīgi skaidrs, ka Latvijā nabadzība neslēpjas minimālo algu saņēmējos, bet gan personām, kuru atalgojums ir lielāks, bet galvenais nabadzības faktors Latvijā ir apgādībā esoši bērni. Šeit ir tā lielā problēma, ka, paceļot minimālo algu, mēs nekādi neatrisinām galveno problēmu, ka nabadzības risks ir ģimenēm ar bērniem. Jo mēs nevaram noteikt, ka sievietei, kuras apgādībā ir divi bērni, būtu jāmaksā trīskārša minimālā alga.”
Kāda nākamgad būs minimālā alga, vai augs neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem, varētu tapt skaidrs nākamo divu mēnešu laikā, jo 2014.gada valsts budžeta projektam lielos vilcienos jābūt gatavam jau maijā.
