Panorāma

M.Kučinskis iepazīšanās vizītē Igaunijā

Panorāma

M.Kučinskis – vizītē Lietuvā

Par LMT un «Lattelecom» apvienošanu vēl nevienojas

Par LMT un «Lattelecom» apvienošanu vēl nevienojas, bet noraida iespēju pārdot

Valsts nepārdos tai piederošās akcijas uzņēmumos “Lattelecom” un LMT, taču, tos apvienojot, valstij jāiegūst vismaz 51% akciju. Šādu kopīgu viedokli panāca ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) vadītā abu uzņēmumu darbības uzlabošanas darba grupa. Kaut arī valstij jau janvārī vajadzēja atbildēt uz partnera – skandināvu uzņēmuma “Telia Sonera” piedāvājumiem par abu uzņēmumu nākotni, pirms galīgā lēmuma paredzētas vēl konsultācijas.

Ekonomikas ministra vadītā darba grupa trešdien, 2.martā, aiz slēgtām durvīm vairāk nekā divas stundas sprieda, ko darīt ar “Telia Sonera” piedāvājumu par valstij daļēji piederošo uzņēmumu LMT un “Lattelecom” nākotni. Kaut skaidrs lēmums netika pieņemts, viens no skandināvu piedāvājumiem – pārdot abu uzņēmumu akcijas – ir noraidīts.

“Viennozīmīgi uzņēmumu pārdošanu – to mēs neuzskatām. Vienīgais, ko mēs analizējām, tas ir par uzņēmumu apvienošanu, tur pozīcijas atšķīrās. Viens ir skaidrs – mēs negribam zaudēt 51% ietekmi. Tomēr nav skaidra “Telia” pozīcija vairākos aspektos, par ko mēs gribētu vienoties,” norādīja Ašeradens.

Līdz šim par  apvienošanu visvairāk iestājies “Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis iepriekš politiķiem pārmeta vilcināšanos ar lēmuma pieņemšanu: “Biznesā ir tā, ka neko nedarīšana ir ātrs ceļš uz nāvi. Tā kā tas jautājums tiek cilāts trīs gadus, tad atbilde ir - jā.” Toreiz viņš atzina, ka “Lattelecom” valde pat sagatavojusi ceturto scenāriju, taču tagad tas neesot skatīts. Pēc Gulbja domām, vilcinoties, abi uzņēmumi zaudēs konkurences cīņā pret lielākām kompānijām, kas šobrīd veidojas Eiropā.

LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde gan tā nedomā: “Teikt, ka kaut kādi ārēji spēki varētu nodarīt nopietnu ļaunumu, nav pamata. Mēs esam labā pozīcijā. Latvijas tīklu kvalitāte ir laba, mēs esam vieni no ceturtās paaudzes tīkla izmantotājiem un esam labā pozīcijā, lai attīstītu un piedalītos industriālajā revolūcijā.”

Neoficiāli nozares eksperti gan norāda – visvairāk abu uzņēmumu apvienošana nepieciešama tieši “Lattelecom”, jo iespējas attīstīties un gūt peļņu pašreizējā modelī tam drīz būs izsmeltas.

Tam piekrīt arī Ekonomikas ministrijā. “Tas ir viens iemesls, kāpēc mums ir jāizdiskutē ar “Telia Sonera”, kā viņi redz situāciju. Tā ir viena no situācijām, ko es pieminēju. Mums nav jāskatās tirgus pozīcija un situācija, bet gan kompānijas nākotne – kas notiek ar vienu vai otru kompāniju. Mums jāveido viena nopietna pozīcija kā abiem akcionāriem un jāsaprot, kāds ir risinājums nākotnē. Šāda problēma pastāv un jādomā par to,” norādīja ministrs Ašeradens.

Kad varētu tikties ar “Telia Sonera” pārstāvjiem, nav zināms, taču Ašeradens to vēlas iespējami ātri. Tieši pēc šīs tikšanās varētu tikt pieņemti tālākie lēmumi. "Šodien mēs pieņēmām esošo informāciju, un nav pieņemts skaidrs lēmums par to, kā mēs rīkosimies tālāk. Arī ministru vidū atšķiras viedokļi par to, kā vajadzētu rīkoties tālāk. Tādēļ mēs uzskatām, ka mums ir nepieciešama papildu informācija no "Telia Sonera"," teica ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
00:00 / 00:54
Lejuplādēt

Uzņēmumā "Lattelecom" 51% akciju ir Latvijas valsts īpašumā, bet 49% pieder Dānijā reģistrētajai "Tilts Communications", kuras simtprocentīgs īpašnieks ir skandināvu uzņēmums "Telia Sonera".

LMT gadījumā valstij ir mazākums. Tiešā veidā valstij pieder tikai 5% daļu. Vēl 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 23% - "Lattelecom". 24,5% ir "Telia Sonera" un tikpat daudz "Sonera Holding BV” īpašumā.

Ziņots, ka skandināvu koncerns "Telia Sonera" nācis klajā ar avirākiem piedāvājumiem par abu uzņēmumu nākotni. Viens piedāvājums paredzēja abos uzņēmumos izpirkt visas valstij piederošās LMT un "Lattelecom" daļas, pēcāk kompānijas integrējot "TeliaSonera" grupā. Otrs ir diametrāli pretējs - investori pārdod savas daļas atpakaļ valstij, to padarot par abu uzņēmumu īpašnieku. Tādējādi tos nāktos apvienot. Savukārt trešais variants paredz uzņēmumu apvienošanu esošajā akcionāru sastāvā. Tādā gadījumā apvienotajā uzņēmumā "TeliaSonera" iegūtu 54% daļu, bet valsts - 46% no kapitāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti