Līdzīgi OIK slogs mazināts pērn, kad, samazinot “Latvenergo” pamatkapitālu, tika atbrīvoti līdzekļi TEC1 un TEC2 obligāto iepirkumu saistību atpirkšanai. Tas ļāva OIK slogu samazināt par 28%. Cik lielā mērā OIK izmaksas varētu samazināties tagad, ekonomikas ministrija vēl nav aprēķinājusi.
“Ja ar iepriekšējo maksājumu mēs atpirkām budžeta daļu, kas ļāva budžetā ietaupīt 75 miljonus ik gadu, tad šim gan vajadzētu tieši attiekties uz mājsaimniecību un uzņēmēju maksājumiem,” sacīja ministrs.
"Mēs kā uzņēmums varam komentēt, ka tas ir akcionāru lēmums," tik lakoniski Ekonomikas ministrijas piedāvājumu vērtē AS “Latvenergo” valdes loceklis Guntars Baļčūns.
To, cik lielā mērā šādi sedzot saistības maksājums varētu sarukt, pagaidām Ekonomikas ministrijā nav rēķināts, taču ieguvēji būšot kā iedzīvotāji, tā uzņēmēji.
Opozīcijas partijas “Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš gan uzskata, ka “daudz efektīvāks risinājums būtu, nevis tērēt šos 80 miljonus, apmaksājot esošo slogu, bet tur pat nevajadzētu tērēt miljonu, lai uztaisītu kārtīgas pārbaudes, ja veiktu šīs pārbaudes tagad, tad daudzi [OIK maksājuma saņēmēji] atbirtu, un šis slogs mums samazinātos vairāk nekā par 80 miljoniem”.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzsver – šis ministrijas rīcībā ir vienīgais risinājums, turklāt atbildība par esošo situāciju jāuzņemas arī Saeimai. "Saeimā sēdošie deputāti - daži no viņiem likuma veidā par šādu atbalstu ir balsojuši, un neviens pret to nav iebildis. Viss noticis tikai ar apvainojumu mēģinājumu radīt grūtības biznesā, kas ir paradoksāli, ka Ekonomikas ministrija strādā pret biznesu," sacīja Ozoliņš.
Ekonomikas ministrijā gan uzsver - šobrīd ir sākts darbs pie noteikumu izstrādes, kas ļaušot stingrāk kontrolēt OIK atbalsta saņēmējus.
Tikmēr neapmierinātību ar līdzšinējo veikumu OIK maksājuma samazināšanā pēc tikšanās ar Ašeradenu paudusi Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcija, kura prasīšot ministra demisiju.
Obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmu, kas ir visu elektrības patērētāju rēķinos iekļautais atbalsta maksājums “zaļās enerģijas” ražotājiem, no šī gada mainīja. Iepriekš atbalsts “zaļās enerģijas” ražotājiem bija piesaistīts patērētajai enerģijai – kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums. Tas darīts, lai samazinātu elektrības rēķinus lielajiem ražotājiem. Tomēr reforma krietni palielināja elektrības rēķinus patērētājiem ar lielām pieslēguma jaudām, kuras pilnā apmērā netiek izmantotas.
