Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone norāda, ka par spīti ievērojamam kolektīvās atlaišanas vilnim vēl aizvien ir cilvēki, kas šajā krīzē atrod darbu. “Pēdējā diennaktī neesam saņēmuši nevienu jaunu kolektīvās atlaišanas paziņojumu. Vēl, ja mēs par labajām ziņām runājam, tad pagājušā diennaktī iekārtojušies darbā 159 nu jau bijušie Nodarbinātības valsts aģentūras klienti.
Droši vien savas korekcijas un tendences ienesīs arī lēmumi par dīkstāves atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu uzņēmumiem.
Pagaidām mēs nekādus paziņojumus papildus neesam saņēmuši,” stāsta Simsone.
Patlaban reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir 6,7%. Salīdzinājumam – pirms mēneša bija 6,3%. Nodarbinātības valsts aģentūra joprojām reģistrē arī brīvās darbavietas. Tomēr arī šajā jomā zināms samazinājums ir redzams – apmēram par 400 vakanču sarukums, salīdzinot ar datiem pirms mēneša.
Pašlaik Labklājības ministrijā neprognozē, cik lielu iespaidu kolektīvā atlaišana atstās uz sociālo budžetu. “Šobrīd jebkurā gadījumā valsts prioritāte, lai tur, kur ir apstājusies vai daļēji apstājusies ekonomika, lai tā pilnībā neapstātos. Šobrīd mēs nerunājam pilnībā par pasīvo darba tirgu un ekonomiku. Mēs strādājam uz to, lai tā arī turpmāk būtu aktīva ar šī brīža sabremzējošo efektu,” skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Viņa uzsver, ka šī brīža kolektīvās atlaišanas apjoms nav dramatisks: “Kā arī katra krīze izkristalizē, kurš ir spējīgs uzņēmējs un kurš nav.
Arī tad, kad mēs no šīs krīzes izkāpsim ārā, ja tā var teikt, arī no darba ņēmēju puses būs cits skatījums un prasības pret darba devēju būs citādākas.
Arī šobrīd redzam, cik ļoti ir sadrumstaloti nodokļu režīmi, cik ir sarežģīti arī tagad sniegt šo atbalstu.”
Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns atklāj, ka kolektīvās atlaišanas vilnī ir arī pārkāpumi: “Īpaši mazākos uzņēmumos, kur varbūt arodbiedrības pārstāvniecība ir neliela vai vispār nav. Tur bieži vien ir tā, ka vienkārši informē, ka cilvēks ir atlaists. Nav arī nekāda sociālā dialoga un darbinieku pārstāvošās arodbiedrības informēšanas un diskusijas par to, kā labāk risināt šos jautājumus. Tas parasti padara šo situāciju smagāku. Jautājums ir, kā ir ar vidējiem un lielākiem uzņēmumiem, it īpaši, ja tur ir arodbiedrības. Tad ir nedaudz labāka šī situācija.”
Eksperti uzsver, ka šī brīža krīze būtiski atšķiras no 2008. gada ekonomikas lejupejas. “Viena no būtiskajām atšķirībām ir tā, ka 2008. gadā vēl bija daudz fiziska un roku darba, kas šobrīd un šajās kolektīvajās atlaišanās tomēr redzam, ka tie ir cita veida darbi.
Mūsu potenciālo klientu profils ir stipri atšķirīgs no tā klienta profila, kas bija iepriekšējā krīzē.
Šeit tomēr tas krīzes izraisītājs ir pilnīgi cits,” norāda Simsone no Nodarbinātības valsts aģentūras.
Viņa uzsver, ka šī brīža atbalsta pasākumi uzņēmējiem un bez darba palikušajiem ir būtiski, lai brīdī, kad krīze norimsies, Latvijā nodarbinātība pēc iespējas ātrāk atgrieztos ierastā ritmā.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Valdība otrdien, 31. martā, nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
