Graudkopības nozare ir viena no tām, kur saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas nolīgto pētnieku – auditorkompānijas „PriceWaterHouse Coopers” - secinājumiem ir izplatītas pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas shēmas. Par to, kas vedinājis uz šādiem secinājumiem, stāsta „PriceWaterHouse Coopers” speciāliste Ilze Rauza:
„Pirmkārt, mēs aptaujājām nozarē strādājošos uzņēmumus. Un, otrkārt, mēs ļoti daudz strādājām ar Valsts ieņēmumu dienestu, un statistikas dati liecina, ka pats Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris tā saucamās fiktīvā uzņēmuma pazīmes ļoti daudziem šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.”
Fiktīva uzņēmuma pazīmes Valsts ieņēmumu dienests piešķīris vairāk nekā 30 uzņēmumiem, kas darbojas graudkopības nozarē.
„Šajā nozarē strādā ļoti daudzi uzņēmumi, kas ir starpniekuzņēmumi. Un šādus starpniekuzņēmumus, ņemot vērā, ka nav nekādas īpašas papildu prasības – ne sertifikācija, ne kādi cita veida kontroles pasākumi -, ir ļoti viegli nodibināt šādu uzņēmumu, iegādāties un tirgoties tālāk. Šis te PVN iztrūkums veidojas no šādiem fiktīviem starpniekuzņēmumiem,” skaidro Ilze Rauza.
Pamatojoties uz aizvadītā gada nogalē tapušo pētījumu, Finanšu ministrija sagatavojusi izmaiņas likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Grozījumi, kurus otrdien akceptēja valdība, paredz no šā gada 1. jūlija graudkopības nozarē ieviest īpašu pievienotās vērtības nodokļa režīmu. Graudkopības nozare atbalsta cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, bet bažījas par lielo steigu, kādā jaunā kārtība tiks ieviesta, stāsta Indulis Jansons no graudkopības kooperatīvu sabiedrības „VAKS”:
„Par to runāja jau labu laiku, bet tās beigas ir ļoti sasteigtas. Tas stāsies spēkā jau ar šī gada 1. jūliju, kas nozīmē, ka tas attieksies arī uz šī gada ražu. Es domāju, ka liela daļa lauksaimnieku to vēl nemaz nezina un vēl nemaz nav tam gatavi. Ko tas nozīmē lauksaimniekam? Tas nozīmē, ka viņam būs zināms deficīts naudas plūsmā, jo šobrīd viņiem ir pārmaksa. Īpaši nelielām saimniecībām, kas ir PVN maksātāji, tad gadījumā, ja par graudiem saņems mazāk, naudas vismaz uz kādu laiku būs mazāk. Jā, tas arī mūs saista, jo mēs kreditējam zemniekus ar izejvielu, un graudi, ko viņi atvedīs, būs par 21 procentu mazāk vērti vismaz naudas summā, nekā tas bija plānots šobrīd.”
Viņa rīcībā gan
neesot datu par to, cik izplatītas tad īsti ir nodokļu krāpšanas shēmas tieši graudkopības nozarē. Tāpat neesot pārliecības, ka ar pievienotās vērtības nodokļa režīma mainīšanu pietiks, lai šīs shēmas novērstu.
„Man grūti pateikt, cik tas pelēkais tirgus ir liels un cik liela tā PVN izkrāpšana. Bet, ja mēs tos mērķus sasniedzam, mums nav variantu, mēs arī tajā piedalīsimies. Kaut nu viss tas trāpītu tieši tiem, par kuriem mēs domājam, lai nesanāk tā, ka mēs cīnāmies ar to pašu, kas bija, bet tiem, kas nodokļus maksā maz vai nemaksā vispār, paliek pietiekoši daudz „caurumu”, kur to visu atgūt ar uzviju,” spriež Jansons.
Ilze Rauza no auditorkompānijas „PriceWaterHouse Coopers” zina teikt, ka īpašais pievienotās vērtības nodokļa nomaksas režīms graudkopības nozarē tiek piemērots vēl trijās Eiropas valstīs - Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā. Tikai nodokļa maksāšanas kārtības izmaiņas vien nebūt nedod vēlamo efektu cīņā pret krāpniekiem, viņa piebilst:
„Pētījumā mēs arī secinājām, ka Latvijā un citās jaunajās Eiropas Savienības valstīs nozaru īpatsvars, kur ir ieviests šis te reversais PVN, ir stipri augstāks nekā „vecajā” Eiropas Savienībā.”
Saeimai par pievienotās vērtības nodokļa režīma mainīšanu graudkopjiem nāksies lemt steigā, jo līdz brīdim, kad likuma grozījumiem jāstājas spēkā, atlicis vien nepilns mēnesis.
