Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji Briselē vienojušies par jauno fiskālās disciplīnas līgumu, kas sola radikāli ierobežot finanšu krīzes izplatīšanos eirozonā. Līgums uzliks valstīm virkni pienākumu un pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē paredzēs bargus sodus par to nepildīšanu. Tomēr līgumam nepievienosies Čehija un Lielbritānija, līdz ar to tas nav guvis pilnīgu visu valstu atbalstu.
Valstīm, kas apņēmušās ievērot jauno fiskālo līgumu, turpmāk būs jārēķinās ar virkni prasību - ievērot sabalansētu budžetu un ideālā gadījumā pat veidot budžetu ar pārpalikumu. Tā saukto strukturālo budžetu, kas neietver parādsaistību maksājumus un ekonomikas ciklu, noteikt 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Lai to visu regulētu, būs noteikti automātiski sankciju mehānismi. Ja valstis saistības neievēros, tām draudēs naudassods, kas sasniegs 0,1 % no iekšzemes kopprodukta. Šo naudu būs jāieskaita Eiropas Savienības Glābšanas fondā, vai arī neeirozonas valstu gadījumā - vienkārši Eiropas Savienības budžetā. Tikai tās valstis, kas būs godprātīgi centušās visas prasības izpildīt, varēs pretendēt uz Eiropas Savienības glābšanas fonda līdzekļiem, ja nu tas būs nepieciešams.
Lai jaunais līgums stātos spēkā, pietiks, ja to būs ratificējušas jau 12 eirozonas dalībvalstis no 17 kopumā. Un nodoms ir panākt, lai līdz nākamā gada sākumam valstis līgumu būtu ratificējušas un to varētu iestrādāt nacionālajā likumdošanā. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manules Barrozu:
"Līgumu parakstīs martā un, manuprāt, tas, ka izdevās panākt vienošanos ne tikai ar visām 17 eirozonas valstīm, bet 25 Eiropas Savienības valstīm kopumā, bija patiešām ļoti iespaidīgi."
Valstis, kuras vēl nav eirozonā, līgumam var pievienoties brīvprātīgi. Patlaban ārpus līguma no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm paliek divas neeirozonas valstis - Lielbritānija un daudziem par pārsteigumu arī Čehija. Apvienotā Karaliste no spēles izstājās jau pirms Jaunā gada, kad valstu vadītāji lēma par līguma pirmo redakciju. Joprojām Lielbritānija saglabā tos pašus argumentus, sakot, ka jaunais līgums to nepamierina, jo neatbilst valsts interesēm. Apvienotajai Karalistei nepatīk saistības finanšu organizācijām, sodu mehānismi un vēl virkne citu lietu. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons:
"Mēs neparakstīsim šo līgumu, mēs to neratificēsim un tas neuzliks nekādas saistības Lielbritānijai. Taču, kā jau esmu teicis iepriekš, šī ir jauna teritorija un jauns līgums, kam vēl ir jāstājas spēkā, un mēs nevēlamies likt šķēršļus tiem svarīgajiem darbiem, kas eirozonai ir veicami, lai atrisinātu krīzi, ja vien tie neapdraud mūs nacionālās intereses."
Savukārt Čehijas paziņojums bija visai negaidīts. Premjerministra Petra Nekaša personā Čehija norādīja, ka nevar līgumu atbalstīt trīs iemeslu dēļ - pirmkārt, tādēļ, ka neeirozonas valstis nevarēs būt klāt visās eirozonas valstu apspriedēs, otrkārt, tādēļ, ka līgums nepievērš pietiekami daudz uzmanības valstu parādu problēmai un treškārt, tādēļ, ka Čehijas prezidents Vaclavs Klauss ir pateicis, ka līgumu tik un tā neparakstīs. Taču Čehija patur durvis atvērtas un pavisam no pievienošanās līgumā neatsakās. Tas varētu notikt, piemēram, 2013. gadā, kad Čehijas prezidents Vaclavs Klauss beigs savu prezidentūru. Tikmēr eksperti vērtē, ka šis līgums ir arī politisks žests, un, pirmkārt, veiksme Vācijai, kas kā lielākā naudas devēja, ir nomierinājusi vēlētājus, ka kaut ko valstis nākotnē beidzot darīs arī pašas - proti taupīs budžetus, ne tikai lūgs palīdzību.
