Eiropas Komisija (EK) trešdien, 12.oktobrī, apspriedīs ES un Kanādas tirdzniecības līgumu jeb CETA. Sanāksme notiks divas nedēļas pirms Briselē 27. oktobrī paredzētā ES un Kanādas samita, kura laikā tirdzniecības līgumu paredzēts parakstīt. Tomēr joprojām tiek gaidīts apstiprinājums no kopienas dalībvalstīm.
Ministri tiksies nākamnotrdien, lai lemtu par vienošanos, kurai nepieciešams visu kopienas valstu atbalsts. Vairākas paudušas skepsi, tomēr EK pārstāvis Margaritis Shins otrdien, 11.oktobrī, paziņoja, ka sarunas turpinās.
"Joprojām turpinās darbs pie tā, lai bruģētu ceļu Eiropas Savienības Padomes apstiprinājumam 18.oktobrī, lai vienošanās varētu tikt parakstīta Eiropas Savienības-Kanādas samita laikā. Tas būtu pagrieziena punkts Eiropas Savienības tirdzniecības politikā, tā kā šī labākā un progresīvākā tirdzniecības vienošanās, par kādu sarunas šobrīd risina Eiropas Savienība," sacīja Shins.
Brīvās tirdzniecības vienošanās atceltu 99% tarifu, kas šobrīd ir spēkā starp ES un Kanādu. Tomēr, tāpat kā brīvās tirdzniecības vienošanās ar ASV gadījumā, daudzi iebilst līgumam.
Tā pretinieki apgalvo, ka vienošanās radīs draudus videi, veselībai, darba noteikumiem un piešķirs pārlieku varu daudznacionālajām korporācijām.
Uz oktobra nogalē paredzēto samitu ierasties plāno Kanādas premjers Džastins Turdo, lai parakstītu vienošanos. Pagājušajā mēnesī līgumu apstiprināja ES dalībvalstis.
Taču vienošanās ir jāratificē arī kopienas valstu parlamentiem. Bet Beļģijā, kur ir sarežģīta federālā politiskā sistēma, jāvārds jādod visiem septiņiem parlamentiem, kas pārstāv gan Beļģiju, gan tās reģionus, gan valodu kopienas.
Beļģijas federālais parlaments un Flandrijas parlaments jau norādījuši, ka atbalstīs CETA. Bet pēdējās dienās izskanējis, ka Beļģijas franciski runājošā Valonijas reģiona parlaments varētu nobalsot pret līgumu. Piektdien parlaments rīkos ārkārtas sēdi, lai izlemtu savu pozīciju.
Šķēršļi ir arī citviet Eiropā. Polijas premjerministre Beāta Šidlo pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Varšava neratificēs līgumu tā pašreizējā formā, jo,
Varšavas ieskatā, tas ir pretrunā ar poļu lauksaimnieku un uzņēmēju interesēm. Iebildumus izteikusi arī Austrija. Tāpat bažas paudusi Slovēnijas valdība.
Vēl viens šķērslis ir arī tas, ka Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem joprojām nepieciešamas vīzas, lai apmeklētu Kanādu. Ar to šīs abas ES valstis nav mierā un savu atbalstu brīvās tirdzniecības līgumam saistījušas ar vīzu režīma atcelšanu.