Par ES septiņu gadu budžetu sarunas visu nakti, bet bez būtiska progresa

Līdz pat sešiem no rīta naktī uz piektdienu, 21. februāri, ilga sarunas starp Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem par bloka daudzgadu budžetu. Nekāds būtisks progress pagaidām nav panākts. Premjeri un prezidenti ir cēluši iebildumus gan pret septiņu gadu budžeta kopējo apjomu, gan pret tā sadalījumu starp dažādām prioritātēm. Pēc brīža sarunas ir plānots atsākt.

Par ES 7 gadu budžetu sarunas visu nakti, bet bez būtiska progresaArtrjoms Konohovs

Visu nakti Eiropas Savienības valstu līderi ir pavadījuši, divpusējās tiekoties gan ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, gan savā starpā.

Premjers Krišjānis Kariņš par ES budžeta sarunāmArtrjoms Konohovs

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ar Eiropadomes prezidentu tikās pusčetros no rīta, Igaunijas premjers – vēl stundu vēlāk. “Manuprāt, nevajag koncentrēties uz vienu vai otru valsti vai valstu grupu. Ir ļoti daudz dažādas intereses. Ir valstis, kuras iemaksā [vairāk], valstis, kuras saņem vairāk nekā iemaksā. Bet nav melns uz balta. Mēs meklējam šobrīd risinājumu, es piedalos ļoti daudzās sarunās, kā saka, dažādu kolēģu skaitā. Nav viegli, bet mēs strādājam,” Latvijas Radio komentēja Kariņš.

Lielākā aizķeršanās pašlaik ir ar tā dēvēto “sīkstuļu četrinieku” - Nīderlandi, Austriju, Zviedriju un Dāniju, kas ir neto iemaksātājas budžetā un kas negrib budžeta palielinājumu.

Zviedrijas premjers Stefans Lēvens skaidroja, ka viņa valsts neiebilst pret palīdzību citiem, bet nevar pieļaut krasu iemaksu pieaugumu kopējā budžetā.

“Nav iespējams visu laiku tikai pielikt klāt papildu izdevumus. Pastāv arī realitāte.

Zviedrijā ir nodokļu maksātāji, kuri par to visu maksā. Mēs varam daudz domāt par to, ko mēs vēlamies darīt. Bet tad kaut kur citur ir jātērē mazāk. Ir jānosprauž prioritātes,” sacīja Levēns.

Zviedrijas premjers uzskata, ka lauksaimniecība un kohēzijas politika ir tās jomas, kur finansējumu būtu iespējams samazināt, lai novirzītu līdzekļus tā dēvētajām mūsdienu prioritātēm. Tomēr līdz šim nav dzirdēts, ka kāda valdība būtu gatava samazināt tiešmaksājumu apjomu saviem zemniekiem.

“Es domāju, ka “sīkstuļu četrinieka” nostāja ir diezgan skaidra, kādu mēs redzam diskusiju par budžetu. Mēs to jau vakar teicām visiem kolēģiem un arī Šarlam Mišelam. Es nedomāju, ka šodien kāds ir ieinteresēts diskusijas bloķēšanā. Mēs joprojām risinām sarunas. Un mūsu diskusijas daļas nostāja ir diezgan skaidra,” pauda Dānijas premjere Mete Fredriksena.

Turpretī Francijas prezidents Emanuels Makrons iestājās par lielāku finansējumu lauksaimniecībai. Viņš uzstāja, ka tikai šādi Eiropa var būt neatkarīga pārtikas jomā.

Lauksaimniecība un kohēzijas politika ir arī Baltijas valstu galvenās prioritātes. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atgādināja par darbaspēka aizbraukšanu no mūsu reģiona: “Aizvadītajos desmit gados mēs esam zaudējuši aptuveni 10% no mūsu iedzīvotājiem. Šie cilvēki ir devušies uz Lielbritāniju, uz Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm. Viņi tur ir atraduši darbu un ir veikuši nozīmīgu ieguldījumu šo valstu ekonomiskajā izaugsmē. Savukārt mēs esam zaudējuši savu darbaspēku. Tādēļ es domāju, ka mums par to pienāktos zināma kompensācija.”

Pagaidām vēl ir sarunu pirmā fāze – par budžeta lielumu. Nākamā būs par to, kā nauda tiks sadalīta.

Un te gaidāmas izmaiņas. Piemēram, atbalsts lauksaimniekiem savulaik - 1986.gadā - veidoja 70%  no budžeta izdevumiem, bet tagad tas ir mazāk nekā 40% un turpinās samazināties. EK piedāvājumā tas ir zem 30%, ieskaitot zvejsaimniecību. Toties vairāk naudas paredzēts drošībai, studentu apmaiņai Erasmus programmas ietvaros, ārējās robežās stiprināšanai, vides aizsardzībai, ieskaitot cīņai pret klimata pārmaiņām.

Vairāk naudas budžetā gribētu redzēt arī itāļi. Šīs valsts premjers Džuzepe Konte uzstāja, ka tuvākajos gados ir nepieciešams ieguldīt prāvus līdzekļus digitālajā transformācijā. “Mums ļoti daudz kas nepatīk, ļoti daudz. Mums ir jābūt ļoti ambicioziem un jāatvēl tam pietiekami resursi. Bet atlaides vai korekcijas mums nepatīk,” sacīja Konte.

Asas diskusijas ir arī par tā dēvētajiem Eiropas Savienības patstāvīgajiem ienākumiem. Eiropadomes priekšsēdētājs piedāvāja ieviest nodokli nepārstrādātai plastmasai un daļai ienākumu no emisijas kvotu tirdzniecības. Šī nauda tiktu uzreiz novirzīta bloka kopējiem izdevumiem. Tomēr arī šajā jomā vienprātības vēl nav.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības (ES) budžets iepriekšējos septiņus gadus veidoja 1% no ES nacionālā kopienākuma. Tagad top budžeta projekts 2021.-2027. gadam.

Lielbritānija, aizejot no ES, atstājusi 12 miljardu eiro lielu caurumu ES budžetā, un klāt vēl nākušas jaunas vajadzības – cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācija.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piedāvājis budžetu mazliet palielināt – līdz 1,074% no ES nacionālā kopienākuma. Taču Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Dānija, kas ir neto iemaksātājas budžetā un pieder pie tā dēvētās taupīgo valstu grupas, pieprasa budžetu, kas nepārsniedz 1%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti