ĪSUMĀ:
- ES strādā pie nākamā septiņu gadu budžeta.
- Mērķis bija vienoties līdz šī gada beigām, bet patlaban tas nešķiet reāli.
- Diskusijas sarežģī “Brexit”, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos mazāk naudas ES makā.
- Rosina palielināt iemaksas, taču valstu viedokļi šķeļas par to.
- Nav arī skaidrības, vai kohēzijas politikai aizvien būs centrālā vietā.
- Latvijas prioritātes – kohēzija un tiešmaksājumi. Citām valstīm prioritātes atšķiras.
Diskusijas sarežģī “Brexit”
“Brexit” un jaunās Eiropas Komisijas sastāvs patlaban ir karstākie temati Briseles gaiteņos. Taču ne mazāk aktuālas un tuvākajos mēnešos arvien skaļākas kļūs sarunas par to, kā izskatīsies Eiropas Savienības nākamais daudzgadu budžets no 2021. gada. Britiem izstājoties no bloka un pārtraucot iemaksas kopējā kasē, naudas kļūs mazāk, bet vajadzību vairāk.
Pagājis pusotrs gads kopš Eiropas Komisijas priekšlikumu iesniegšanas par nākamo septiņu gadu budžetu. Tostarp tajā paredzēts par desmito daļu samazināt kohēzijas finansējumu, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās atšķirības.
Dalībvalstis diskusijas joprojām turpina un par kopīgo nostāju joprojām nav vienojušās. Valstis, kas no fondiem vairāk saņem, nekā iemaksā budžetā, iestājas pret Kohēzijas fonda samazināšanu. Bet tās, kas vairāk iemaksā, nekā saņem, nevēlas maksāt vēl vairāk.
Diskusijas vēl sarežģītākas padara “Brexit”, norāda Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētvides politikas direktorāta ģenerāldirektors Marks Lemetrs. Viņš Latvijas Radio pauda bažas par atsevišķu valstu nevēlēšanos palielināt iemaksas Eiropas Savienības budžetā:
„Protams, mēs esam noraizējušies par gribas vājināšanos dot ieguldījumu kopīgajā labklājībā.
Mēs šādu attieksmi redzam no vairākām dalībvalstīm, kas, neskatoties uz “Brexit”, vēlas ļoti būtiski samazināt Eiropas Savienības budžetu. Cik saprotam, Somijas prezidentūra [uz nākamās nedēļas Eiropas Savienības līderu samitu] iepazīstinās ar orientējošām vadlīnijām un arī skaitļiem, kas dos pamatu apspriedēm valstu līderu līmenī. Līdz ar to dalībvalstis kļūst konkrētākas savas diskusijās.”
Somija patlaban ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts un gatavojas iepazīstināt, kāds progress līdz šim panākts dalībvalstu atšķirīgo pozīciju tuvināšanā.
Rosina palielināt iemaksas
Pēdējās nedēļās jautājums par dalībvalstu iemaksām budžetā kļuvis vēl sarežģītāks. Proti, Brisele cauruma lāpīšanai rosināja palielināt dalībvalstu iemaksu līdz aptuveni 1,1% no nacionālā kopprodukta - līdz šim tā bija 1% .
Baltijas, Centrāleiropas un dienvidu valstis, kas no budžeta vairāk saņem, iestājas, ka iemaksas jāpalielina vēl vairāk. Bet tagad tiek ziņots, ka Vācija – bloka lielākā ekonomika un maksātāja – vēlas ierobežot iemaksas līdz 1%, kā tas bija arī šajā daudzgadu budžetā. Proti, nepalielināt. Berlīnes piesardzīgākos tēriņu plānus atbalsta Zviedrija, Dānija un Nīderlande.
Jaunā Eiropas Parlamenta viceprezidente Klāra Dobreva (S&D, Ungārija) šos plānus uzskata par „nepieņemamiem”, jo tas nozīmēs mazāk līdzekļu fondiem un programmām: „Kohēzijas finansējumam nākamajā daudzgadu budžetā kā minimums ir jāpaliek tādā pašā līmenī kā līdz šim. Mēs runājam par globālajiem izaicinājumiem, mēs runājam par globālajiem uzdevumiem. Bet, ja mums nav resursu un spēju risināt šos globālos izaicinājumus un uzdevumus, tad mēs būsi vāji. Un tas, kas pasaulei un Eiropai nākamajos septiņos gados ir vajadzīgs vismazāk, ir vāja Eiropas Savienība.”
Kohēzijas politika – aizvien centrālā vietā?
Šajās dienās Briselē notiek ikgadējā Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa, kurā pulcējas reģionu pārstāvji, amatpersonas un eksperti. Un viena no bloka struktūrām, kurai ir īpaša interese par kohēziju, ir Eiropas Reģionu komiteja. Tā apvieno vairāk nekā 300 Eiropas reģionālo un pašvaldību pārstāvju.
Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs-Lamberts paziņoja, ka „kohēzijas politikai jāturpina ieņemt centrālā vieta Eiropas Savienībā” un nākamajos mēnešos būs par to jācīnās.
Viens no Latvijas delegātiem Eiropas Reģionu komitejā, Rīgas domes deputāts Dainis Turlais (“Gods kalpot Rīgai”) Briselē norādīja, ka jautājums joprojām ir atklāts, cik liels tad beigās būs Kohēzijas fonds, kādi būs tā izlietojuma kritēriji. Bet Eiropas reģionos tam ir viennozīmīgs atbalsts.
„Es neesmu sastapis nevienu reģionālo līderi ne Vācijā, ne Francijā, ne Spānijā, Itālijā, Portugālē, ne Polijā, ne Čehijā, kurš teiku – nē, [kohēzijas politika] ir nodzīvojusi savu laiku. Tādas nostājas nav nekur. Bet pavisam cita nostāja, kad šo jautājumu noformulējam: cik katram ir jāiemaksā? Kas maksā par šo kohēziju? Kas maksā par to, lai atpalikušie reģioni ātrāk attīstītos? Un šeit, protams, ir tā, kā ir.
Nav jau tā, ka bagātie un spēcīgie reģioni un valstis īpaši gribētu tagad ieguldīties un vairāk naudas ieguldīt tieši kohēzijā.”
Prioritātes atšķirīgas
Latvijas valdība kohēzijas finansējuma saglabāšanu līdz ar tiešmaksājumu palielināšanu lauksaimniekiem izvirzījusi par prioritāti.
Tomēr dažādiem Eiropas Savienības reģioniem ir dažādas prioritātes: vieniem svarīgāka kohēzija, citur tās ir citas lietas. Piemēram, pie Helsinkiem esošās Keravas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Anne Karjalainena atzīst, ka Somijā kohēzijas finansējuma samazināšana nav galvenais jautājums.
„Ir svarīgi, lai katrai dalībvalstij ir iespēja iegūt līdzekļus no Kohēzijas fonda. Mums Somijā ir dažādi reģioni, un dažiem šis finansējums ir ļoti nepieciešams. Taču manā reģionā svarīgāks ir finansējums tādās lietās kā zinātne, digitālā attīstība un studentu apmaiņas programma “Erasmus”,” norādīja Karjalainena.
Dalībvalstis turpina strīdēties.
Kaut sākotnēji bija mērķis par nākamo daudzgadu budžetu vienoties jau līdz šī gada beigām, patlaban tas nešķiet reāli.
Amatpersonas Briselē pauž, ka tam droši vien būs vajadzīgi vēl vairāki mēneši un diskusijas, iespējams, turpināsies vismaz līdz nākamā gada vidum, kad Eiropas Savienības prezidētājvalsts grožus pārņems Vācija.
