Lai arī Eiropas Centrālā banka jau ilgāku laiku īsteno vērienīgu valsts vērtspapīru atpirkšanas programmu, kuras galvenais mērķis ir atjaunot ekonomisko izaugsmi un veicināt inflāciju, pagaidām programmas rezultāti ir pieticīgi. Zemā inflācija eirozonā ietekmē arī Latviju, kur šā gada aprīlī, salīdzinot ar aizvadītā gada aprīli, piedzīvota deflācija 0,8% līmenī.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula domā, ka pagaidām lielam satraukumam nav pamata.
„Par deflāciju kā par problēmu varētu runāt tad, ja mēs redzētu visaptverošu cenu kritumu un tas notiktu uz reālo ienākumu sarukuma fona, kas patlaban Latvijā nav vērojams,” norādīja Paula.
“Protams, inflācijas līmenis Latvijā patlaban ir zems, bet, ja mēs sākam šķetināt, no kā tas veidojas un kādi procesi Latvijā un ārpus tās ir pamatā tam, tad mēs redzam, ka iekšzemes faktoru veidotā inflācija tomēr ir krietni augstāka par tiem mīnus 0,3% līdz mīnus 0,8%, ko mēs esam redzējuši šā gada janvārī - aprīlī kā patēriņa cenu gada pārmaiņu tempu,” sacīja ekonomiste.
Viņa norādīja, ka patēriņa cenu samazināšanos veicinājuši gan ārējie, gan arī iekšējie faktori.
„Ražotāju un tirgotāju vidē valda zināma konkurence, un pieprasījums viens pats nespēj uzaudzēt lielu cenu kāpuma tempu. Tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji mēģina pieturēt cenu kāpumu un iestrādā resursu cenu sarukumu savās gala cenās. Kas tad ir šis resursu cenu sarukums? Protams, galvenokārt tās ir enerģijas cenas, kas pasaules tirgos ir samazinājušās kopš 2014. gada nogales un kuru cenu kritums nupat jau ir piebremzējies, un pārtikas cenu kritums, kas pasaules tirgos ir valdījis pat vairākus gadus,” skaidroja Paula.
Tikmēr „SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka deflācija, kuru Latvija lielā mērā ir „importējusi” no eirozonas, savā ziņā ir pielīdzināma abpusgriezīgam zobenam.
„Tīri no patērētāju skatu punkta tas, protams, ir tīri patīkami. Ikvienam ir patīkami samaksāt mazāk vai sagaidīt to, ka cenu kāpums ir ļoti maznozīmīgs. Bet te ir runa, kādēļ tā inflācija ir nepieciešama, mēs redzam gan no privātā, gan no publiskā sektora – [vēlmi] palielināt algas. Un, ja uzņēmējiem ir grūti palielināt cenas un tas kāpums ir pat pretējā virzienā, tas, protams, atsaucas viņu apgrozījumos un arī iespējās palielināt algas,” sacīja Gašpuitis.
Jāņem gan vērā, ka pēdējā laikā naftas un pārtikas cenu kritums pasaules tirgos ir sabremzējies. Tas izjūtams arī Latvijā. Piemēram, pagājušajā mēnesī degvielas cenas pieaugušas par 3,2% un par 0,2% procentpunktiem audzis arī kopējais patēriņa cenu līmenis.
