Panorāma

N.Muižnieks: Latvija var uzņemt bēgļus

Panorāma

Mudina palīdzēt cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām

Par «Citadeles» darījumu prasīs politisko atbildību

Par «Citadeles» darījumu prasīs politisko atbildību

Parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas “Citadele” pārdošanas lietā par gandrīz gadu ilgā darba rezultātiem atskaitīsies oktobrī. Kaut arī jau tagad tās sēdēs dominē viedoklis, ka darījums valstij nav bijis izdevīgs, maz ticams, ka pēc komisijas darba pabeigšanas amatpersonām par savu rīcību nāksies atbildēt likuma priekšā. Vēl vairāk - atsevišķas darījumā iesaistītās amatpersonas valsts pasargājusi no trešo pušu civilprasībām.

Pēc teju gadu ilgā darba “Citadeles” parlamentārās izmeklēšanas komisija sākusi darbu pie gala ziņojuma projekta. Lai precizētu pēdējos faktus, ceturtdien uz komisijas sēdi bija uzaicināts Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs, kura paraksts likts uz “Citadeles” akciju pārdošanas galīgā līguma.

Tiesa, komisijas atziņas plaši skandētajam darījuma veiksmes stāstam nav glaimojošas. Ilgu laiku pēc “Parex” bankas pārņemšanas atbildīgās iestādes nav spējušas vienoties par izšķirīgu rīcību bankas sadalīšanā un pārdošanas modeļa izvēlē, tādējādi būtiski iekavējot tam atvēlēto laiku.

Tāpat, neraugoties uz lielajiem līdzekļiem, kas ieguldīti bankas glābšanā, to pārdodot, nav bijusi skaidri noteikta zemākā pieļaujamā darījuma cena. Savukārt pērnā gada jūlija beigās pieņemtais valdības lēmums par bankas pircēju izvēli, dodot priekšroku vienam pretendentam, valstij sasējis rokas, neļaujot gūt maksimālos labumu. Komisijas vadītājs Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") atzīst – darījums ir pabeigts un to nav iespējams atcelt.

"Šeit sanāk politiskā atbildība tām amatpersonām, ko mēs nosauksim.

Tāpat varētu parādīties dažas amatpersonas, kas nav aktīvajā apritē, bet ir parakstījušas dažādus saistībrakstus iepriekš šajā procesā, ko mēs uzskatām, ka Latvijai tas ir neizdevīgi. Bet ir ļoti maz ticams, ka šo amatpersonu darbības varētu raksturot kā kriminālas. Te drīzāk ir vērtēšanas prasības – vai tas bija vai nebija lietderīgi," teica Kūtris.

To, kuri varētu būt atbildīgie, Kūtris pagaidām neatklāj, tomēr norāda, ka tā ir premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") un atbildīgie nozaru ministri.

Straujuma gan šonedēļ medijiem vēlreiz uzsvēra – tas bija labākais iespējamais darījuma modelis.

Kūtris gan neizslēdz iespēju, ka gadījumā, ja komisija lems, atsevišķu amatpersonu rīcību varētu lūgt vētīt arī citām iestādēm.

Šobrīd komisija par atsevišķām darījuma detaļām vērtējumu prasījusi Valsts kontrolei un Ģenerālprokuroruatūrai. Tiesa, jēga no tā var izrādīties ne pārāk liela. Kā liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā komisijas gala ziņojuma darba versija, darījumā iesaistīto uzņēmumu, tai skaitā Privatizācijas aģentūras vadītāji pret to ir pasargāti. Finanšu ministrija valsts vārdā apņēmusies segt visas pret viņiem celtās trešo pušu civilprasības. 

"Man nav par ko bažīties. Es neredzu, ko es tādu sliktu vai prettiesisku būtu izdarījis," teica Loginovs, atzīstot, ka viņš un vēl citas amatpersonas ir apdrošinātas pret risku par trešo pušu prasību celšanu saistībā ar bankas pārdošanu.

Vētējot "Citadeles" pārdošanas darījumu, komisija konstatējusi arī nepilnības likumdošanā. Kūtris norāda – Civillikuma un Komerclikuma regulējums par uzņēmuma vadītāju atbildību jau tagad liek tiem rīkoties saimnieciski. Tālab komisija pamatā rosinājusi stiprināt parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbu un dot plašākas slepenās informācijas pielaides deputātiem.

Jau vēstīts, ka Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas vērtē valstij piederošo „Citadeles” bankas akciju pārdošanas procesu.

Novembra sākumā tika parakstīts līgums par 75% valstij piederošo bankas „Citadele” akciju pārdošanu starptautisku investoru grupai un "Ripplewood" par 74 miljoniem eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu. Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 miljoniem eiro.

2009.gada pavasarī ERAB kļuva par 25% nacionalizētās “Parex” bankas akciju īpašnieci. Apmaiņā pret 93 miljoniem eiro, ERAB izvirzīja savas prasības. Pirmkārt, pienākumu valstij ātri atpirkt akcijas, ja ERAB vēlēsies tās pārdot. Otrkārt, valstij jāgarantē, ka ERAB savu naudu nezaudēs plus saņems procentus. Tāpēc Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdība ar toreizējā finanšu ministra Einara Repšes parakstu sniedza ERAB galvojumu 126 miljonu eiro apmērā.

“Parex” sadalīja “labajā” un “sliktajā” bankā – attiecīgi izveidoja “Citadeli” un “Revertu”. Abās ERAB palika kā valsts partneris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti