Par aplokšņu algām 9 miljonu eiro uzrēķins. Kāpēc «Tokyo City» darbojas, bet sods nesamaksāts?

LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” pirms gandrīz diviem gadiem atmaskotā regulāra aplokšņu algu maksāšana vienā no lielākajiem Rīgas ēstuvju tīkliem “Tokyo City” rezultējusies ar sodu divu filiāļu vadītājām, taču ne sodu uzņēmuma īpašniekiem vai pašam uzņēmumam, kurš ticis pie jauna juridiska veidojuma un nav samazinājis deviņu miljonu eiro uzrēķinu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan sola vēl meklēt iespējas piedzīt uzrēķināto summu.

ĪSUMĀ:

  • Pirms diviem gadiem “Aizliegtais paņēmiens” pieķēra “Tokyo City” aplokšņu algu maksāšanā.
  • Divu filiāļu direktorēm noteikts naudassods un ierobežojums divus gadus nodarboties ar biznesu.
  • Uzņēmuma īpašnieks palicis nesodīts.
  • Pašam uzņēmumam VID uzrēķins par nesamaksātajiem nodokļiem – 9 miljoni eiro.
  • Lai gan restorāni darbojas, paši uzņēmumi ir likvidēti. To vietā nākuši citi ar citiem valdes locekļiem un īpašniekiem.
  • VID ir gatavs cīnīties, saprotot, ka uzņēmumi ir samainīti.

Gandrīz pirms diviem gadiem “Aizliegtais paņēmiens” atmaskoja, ka, sistemātiski un nekaunīgi ignorējot likumu, vienā no lielākajiem Rīgas ēstuvju tīkliem “Tokyo City” regulāri tiek maksātas aplokšņu algas. Lai to pierādītu, gandrīz pusgadu uzņēmumā par trauku mazgātāju strādāja “Aizliegtā paņēmiena” cilvēks.

Īsumā par “ Aizliegtā paņēmiena” izpētīto pirms diviem gadiem:

  • “Tokyo City” - ēdināšanas uzņēmums ar četrām filiālēm, kura kopējais apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Uzņēmuma īpašnieki no Krievijas, bet galvenais saimnieks Latvijā bija Dmitrijs Tribuncovs.
  • 2017. gada vasaras sākumā vienā no “Tokyo City” ēstuvēm Rīgas centrā par trauku mazgātāju sāka strādāt “Aizliegtā paņēmiena” žurnāliste.
  • Pieņemot darbā, trauku mazgātāju brīdināja, ka daļu no samaksas viņa saņems neoficiāli.
  • Tika novērots, ka reizi mēnesī pie nelegālajiem maksājumiem tika filiāles darbinieki, tostarp trauku mazgātāja, un tas fiksēts videoierakstā.
  • Trauku mazgātājas centieni sacelties un veidot arodbiedrību palika bez uzņēmuma ievērības.
  • Žurnālistu eksperimenta beigās aplokšņu algu izmaksu brīdī klāt bija arī Valsts ieņēmuma dienesta operatīvie darbinieki.
  • Tika izņemti kases aparāti, no darbiniekiem tika iegūtas liecības. Šajā lietā figurē 25 liecinieki, kuri atzina – viņiem nauda maksāta nelegāli.
  • Tolaik par uzņēmuma rīcību skarbi izteicās tā brīža premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).

Pašlaik Krimināllikumā paredzēta atbildība par aplokšņu algu maksāšanu, par ko var sodīt ar cietumsodu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu, naudas sodu vai tiesību atņemšanu trīs gadus nodarboties ar noteiktu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību.

Kurš ir sodīts?

Kopumā tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšana ilga vairāk nekā gadu. Šogad augustā piemēroti sodi: divu restorāna filiāļu direktorēm Dacei Gaspažiņai-Koreckai un Gunai Rožickai piemēroti 4300 eiro sodi un atņemtas tiesības divus gadus nodarboties ar komercdarbību. Tāpat viņām abām kopā bija jāsamaksā 21 tūkstotis eiro, kas viņu veiktajos aplokšņu darījumos bija fiksēts kā nenomaksātā nodokļa daļa un par ko savas liecības bija snieguši uzņēmuma darbinieki.

Šajā gadījumā, lai izvairītos no gara tiesas procesa, prokuratūra ar apsūdzētajām slēdza vienošanos, ko apstiprinājusi arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Ina Baiko.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurors Mārtiņš Jansons pastāstīja, ka, lemjot par sodu, izvērtējis arī “Gan bei” gadījumu: “Es pēc analoģijas skatījos, vadījos, ja sods sasniegtu vienu trešdaļu no valstij nodarītā kaitējuma. Vienā gadījumā viena uzņēmuma interesēs tas noziedzīgais nodarījums tika radīts kaitējums 8674 eiro, otrs 12 911. Līdz ar to 4300 [eiro] vienā gadījumā ir faktiski puse, otrā faktiski viena trešdaļa sanāk. Uzskatīju, ka, izvērtējot visus apstākļus, tas ir atbilstošs sods. Abas apsūdzētās personas ir bijušas  uzņēmuma direktores, faktiski vadīja šos uzņēmumus, bet īpašnieki - citas personas, arī valdes loceklis bija cits.”

Arī tiesnese Ina Baiko sodus atzīst par samērīgiem: “Manā skatījumā šajā konkrētajā gadījumā šādas vienošanās viennozīmīgi kalpo sabiedrības interesēm un viennozīmīgi atturēs citus no nodarījuma izdarīšanas, jo naudas sods ir sods, ko personai jāsamaksā no personīgiem līdzekļiem. Un, lai izdarītu noziedzīgus nodarījumus nākotnē, personas varbūt padomās, vai šo sodu viņi vēlas saņemt vai ne.”

Kurš nav sodīts?

Nekāda soda gan nav Dmitrijam Tribuncovam, kurš visos trijos “Tokoy City” uzņēmumos tobrīd bija valdes loceklis.

“Izmeklēšanā diemžēl mēs neieguvām pietiekamu pierādījumu bāzi, lai varētu arī valdes locekli saukt pie atbildības.

Protams, mēs mēģinājām. Mēģinājām arī viņam arestēt īpašumus. Tiesa diemžēl uzskatīja, ka pierādījumu ir par maz, un līdz ar to mūsu ierosinājumi netika akceptēti,” stāsta VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Sodu nav saņēmuši paši uzņēmumi, kuru interesēs tad tika maksātas aplokšņu algas. Juridiski šādu iespēju sauc par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem juridiskām personām. “Daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskām personām par to interesēs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kriminālprocesa mērķis netika sasniegts, (..)

jo uzņēmumi, pret kuriem uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, tika likvidēti,” atklāj prokurors.

Turklāt nepastāvot kriminālprocesuāli līdzekļi, lai ierobežotu juridiskās personas tiesības likvidēt uzņēmumu pirms soda piemērošanas kādā lietā.

“Neļāva to paveikt tas, ka šajā starpposmā, kopš lieta [nosūtīta] uz tiesu, juridiskās personas tika likvidētas ar Uzņēmuma reģistra lēmumiem. Tika izbeigts, jo faktiski šādas juridiskas personas neeksistē,” skaidro prokurors.

Viņš atzīst, ka tādējādi pastāv iespēja izvairīties no soda: “Patiesībā šobrīd tāda iespēja ir. Nevaru noliegt – esmu informējis Ģenerālprokuratūras prokurorus, lūdzis šo vēsti nodot atbildīgajai ministrijai, kas kaut kādā veidā rastu risinājumu šai problēmai.”

Uzņēmumi likvidēti, restorāns paliek

Šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts “Tokyo City” ēstuvju tīkls: SIA “Resto Court”, SIA “Restograd”, SIA “Stollons”. Taču paši restorāni darbojas, un iepriekšējo uzņēmumu vietā nākuši divi citi: SIA “Tokyo City” un SIA “TC-11”. To apliecina “Aizliegtā paņēmiena” iegūtie maksājuma čeki.

Citi ir arī valdes locekļi, un citi arī uzņēmumu īpašnieki. Saskaņā ar “Aizliegtā paņēmiena” ziņām iepriekš viens no galvenajiem līdzīpašniekiem bija Krievijas uzņēmējs Sergejs Simarjovs, kurš bija arī pirmajā “Tokyo City” ēstuves atklāšanā. Bet pašlaik tas ir Aleksejs Sļuzovs, kurš arī norādīts kā patiesā labuma guvējs.

Iepriekš, pētot sazaroto “Tokyo City” tīklu, secināts, ka Aleksejs Sļuzovs toreiz bija viens no Sanktpēterburgā esošo “Tokyo City” vairāku filiāļu līdzīpašniekiem. Tagad kļuvis par Latvijas ēstuvju saimnieku.

Līdzās jau pieminētajam kriminālprocesam Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem “Tokyo City” ir sarēķinājis kopējās neiemaksātās sociālās iemaksas laika periodā no 2016.gada vidus līdz 2017.gada beigām.

Kopējā summa trim uzņēmumiem ir deviņi miljoni eiro.

No tiem 600 tūkstoši eiro ir aplēstā pamatsumma, kurai klāt ir soda naudas, kas sociālajām iemaksām ir 300% apmērā, kā arī apjomīgas kavējuma naudas. Kriminālprocesā šī summa netika iekļauta, jo tās ir tikai aplēses un liecību par to īsti nav.

VID vēl nepadodas

Tomēr VID ir gatavs cīnīties, saprotot, ka uzņēmumi ir samainīti. “Neapšaubāmi – šāda prakse uzņēmumiem ir, līdzko rodas situācija, ka uzņēmuma vadība saprot, ka ir problēmas vai būs problēmas. Tad nu tālākais risinājums, visticamāk, notiks tieši šādā veidā, ka attiecīgais uzņēmums savu darbību pārtrauks un tiks veidots jauns uzņēmums. Dažkārt pat būtībā nemainās strādājošo sastāvs. Būtībā nomainās tikai amatpersona. Uzņēmums ar citu nosaukumu zem konkrētā zīmola arī savu darbību turpina,” atzīst Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors.

Tāpēc VID varētu piedāvāt likumu izmaiņas. “Lai mēģinātu pierādīt to, ka būtībā jaunajam uzņēmumam būtu jābūt arī saistību pārņēmējam, jo ir pazīmes, kas liecina par to, ka nekas jau uzņēmumā nav mainījies, izņemot nosaukumu un varbūt amatpersonu. Būtībā strādājošie, dislokācijas vieta un attiecīgais biznesa modelis paliek tieši tas pats,” saka Podiņš.

Un “Tokyo City” gadījumā patērētāju acīs nekas nav mainījies: uzraksts tas pats, filiāles turpat, suši arī un liela daļa darbinieku tie paši.

VID sola vērsties tiesā un pierādīt, ka veco uzņēmumu parādi jāuzņemas jaunajiem uzņēmumiem:

“Es domāju, ka šis būs pirmais gadījums, kad mēs mēģināsim arī, kā saprotu, vērsties pret jaunajiem īpašniekiem un amatpersonām.

Lai rastu iespēju uzrēķinātās summas arī piedzīt. Mēģināsim. Kā mums izdosies, laiks rādīs,” sola Podiņš.

Uz LTV jautājumiem uzņēmuma “Tokyo City” uzņēmumu vadību gan neatbild. Vien “Tokyo City” prokūriste Gaļina Gulbe pauda, ka par deviņu miljonu eiro uzrēķinu dzirdot pirmo reizi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti