Pieaugums ir tādēļ, ka tika samazināts slieksnis, kad darījums bankā atzīstams par neparastu. Ja iepriekš tie bija 60 000 eiro, tad tagad 10 000 eiro. Uzstājoties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, dienesta vadītāja Ilze Znotiņa sacīja, ka viņiem nepietiek kapacitātes, lai visus šos ziņojumus izanalizētu. Būtu jāizstrādā kritēriji, kas skaidri pateiktu, kāda informācija ziņojumos iesniedzama.
“Neparastos darījumus daudzās valstīs vispār neziņo. [Ziņo] tajās valstīs, kur uzskata, ka subjekti apzinās, ko viņi ziņo un ka viņi māk saprast aizdomīguma pazīmes,” komentēja Znotiņa. “Mūsu gadījumā liels daudzums ziņojumu nāk, balstoties uz to, ka tagad ir jaunā pazīme – presē publicēta negatīva informācija.
Bankas un citi subjekti sūta ziņojumus, kuros ir vienkārši norāde uz kaut kādu interneta saitu, kas nozīmē - bez jebkādas papildu analīzes. Tas mums nepalīdz itin nekādi.
Tātad tas nozīmē, ka labi ja mēs tehniski varam šo saitu pārrakstīt, ja tas nav kā saite, uz kuras var uzlikšķināt. Bet tālāk ir analīze. Tātad kādam ir fiziski jāsēž un jāanalizē. Normāli tas būtu, ka subjekts ziņo kā par aizdomīgu darījumu, jo ir jau izpētījis, kas ar šo informāciju ir saistīts.
Ir veseli virkne šo aizsardzības ziņojumu. Bankas ziņo, jo ir paaugstinājušas sliekšņus un kritērijus kaut kādam aizdomīgumam.”
