Pusdiena

ANO aicina 400 cilvēku evakuēt no aplenktās Sīrijas pilsētas Madaijas

Pusdiena

Pusdiena 12.01.2016

Par 10 000 eiro pētīs, ko iesākt ar «Parex» parādu piedzinēju «Revertu»

Par 10 000 eiro pētīs, ko iesākt ar «Parex» parādu piedzinēju «Revertu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Nākamā gada beigās "Parex bankas" ("Parex") problemātisko aktīvu pārņēmējai akciju sabiedrībai "Reverta" valsts vairs nevarēs sniegt savu atbalstu. Tas nozīmē, ka valstij būs jālemj, ko ar banku iesākt – likvidēt vai arī mēģināt pārdot. Privatizācijas aģentūra (PA) par 10 000 eiro ir pasūtījusi pētījumu uzņēmumam SIA "KPMG Baltics", kurā būs priekšlikumi "Revertas" nākotnei, kā arī ieteikumi tās atlikušo aktīvu pārdošanai.

Kopš "Parex banka" sadalīta tā sauktajā labajā bankā "Citadele" un sliktajā bankā "Reverta", pēdējā ir atguvusi 640 miljonus eiro no problemātiskajiem "Parex" aktīviem. "Revertai" vēl ir atlikuši aktīvi 180 miljonu vērtībā. Tās īpašniece PA pagājušā gada beigās pasūtīja konsultāciju uzņēmumam SIA "KPMG Baltics" pētījumu, kurā būs rekomendācijas izmaiņām "Revertas” aktīvu pārdošanas stratēģijā.

"Visticamāk, tur būs izmaiņas. Jautājums, cik tās izmaiņas būs radikālas, jo droši vien kaut ko mums ir jāplāno, jo arī ["Revertas"] portfelis ir krietni pamainījies kopš tā brīža, kad "Reverta" sāka funkcionēt un bija "Parex bankas" restrukturizācija notikusi," stāsta PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. 

Viņš pieļauj, ka varētu paātrināt naudas atgūšanu. Iepriekš valdībā apspriestajā stratēģijā bija minēts, ka "Revertai" nevajadzētu steigties ar aktīvu pārdošanu, kuru vērtība vēl varētu augt. Tagad Loginovs skaidro, ka šāds veiksmes scenārijs nav piepildījies.

"Tagad praksē, ja mēs atgriežamies vēsturē 2011. gadā, mēs sagaidījām tirgus pieaugumu daudz straujāku, nekā tas reāli ir noticis.

Līdz ar to, es domāju, tagad, skatoties, kas notiek makroekonomikā un ģeopolitikā, gaidīt kaut kādu lielu uzplaukumu ir grūti. Tirgus nedaudz pieaug, bet ne jau tādiem tempiem, kā mēs bijām gribējuši. Līdz ar to es domāju, ka kaut kas tieši par šo var mainīties," skaidroja PA vadītājs.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos "Reverta" Valsts kasei pārskaitīja 22 miljonus eiro. Salīdzinājumam - 2014. gadā Valsts kase no "Revertas" saņēma 85 miljonus eiro. Vēl gadu pirms tam – 57 miljonus.

"Revertas" valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava atmaksātās naudas samazinājumu skaidro ar to, ka tagad uzņēmumam palikuši aktīvi, no kuriem naudu atgūt ir daudz sarežģītāk. Lielāko daļu veido kredītu portfelis, stāsta Deglava.

"Viena grupa ir tie aktīvi, kurus ir ietekmējuši nelabvēlīgie tirgus apstākļi un arī nestabilā ģeopolitiskā situācija. Piemēram, šobrīd, ja mēs skatāmies uz Krievijā izsniegtajiem kredītiem, ir ļoti grūti paredzēt to apmēru, kas tiks atgūts, jo pastāv ļoti liela nenoteiktība. Un otra grupa būtu tie aizņēmēji, kas vai nu nevēlas risināt, vai arī apzināti liek šķēršļus mums ar visām likumiskajām un nelikumiskajām darbībām šo te valsts līdzekļu atgūšanā," teica Deglava.

PA vadītājs pieturas pie savām iepriekšējām prognozēm, lēšot, ka valsts no "Parex bankas" ieguldītās naudas neatgūs aptuveni 500-600 miljonus eiro.

Eiropas Komisija ir lēmusi, ka valsts atbalsts "Revertai" ir jāizbeidz 2017. gadā. Loginovs atklāj, ka "KPMG Baltics" pētījumā būs arī priekšlikumi, kā rīkoties tālāk – uzņēmumu likvidēt vai mēģināt pārdot. Ar "Revertas" attīstības scenārijiem PA plāno doties uz valdību pēc pētījuma saņemšanas gada pirmajā ceturksnī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti