Taču arī pašmāju uzņēmēji rod jaunus veidus, kā otrreiz izmantojamos materiālus atjaunot, ražojot jaunas preces ar pievienoto vērtību. Viens no piemēriem ir uzņēmums Cēsīs, kas papīra pārstrādei noietu radis ēku siltināšanas nozarē.
Laikraksti, žurnāli, dokumentu papīrs, kā arī otrreiz izmantojamais iepakojums Latvijā sasniedz vairāk nekā 60 miljonus tonnu gadā.
Pēc statistikas datiem, makulatūras apjoms katru gadu pieaug, taču valstī papīra pārstrādes nozare nav tik attīstīta kā citviet Eiropā, tāpēc teju lielākā daļa no radītā makulatūras apjoma tiek izvesta uz ārvalstīm.
Biedrībā “Zaļā josta” situāciju skaidro ar zemo iepirkuma cenu, ko piedāvā pašmāju pārstrādāji. Rezultātā atkritumu apsaimniekotāji izvēlas izdevīgāko cenu, tādā veidā vietējie ražotāji nesaņem izejmateriālu regulāram pārstrādes ciklam. Trūkst arī valsts atbalsta pārstrādes nozarei, kas ietekmē resursu aizceļošanu uz ārzemēm.
“Varbūt vairāk vajadzētu subsidēt šādus pārstrādes uzņēmums. Tad, kad tie ekonomiski nostabilizējas, tad katrs var darīt, kā grib. Tiešām valstij pašai vajadzētu vairāk padomāt par to, kā saglabāt resursus savā valstī, nevis nodrošināt citas valstis ar resursiem,” saka biedrības „Latvijas Zaļā josta” valdes priekšsēdētāja Velga Vilciņa.
Lai rastu izdevīgākus veidus, kā izmantot makulatūru, uzņēmēji meklē citas nišas papīra pārstrādē. Cēsīs jau divus gadus aktīvi darbojas uzņēmums, kas, pārstrādājot makulatūru, ražo ekoloģisko siltuma izolācijas materiālu un celulozes šķiedru asfalta maisījumam. Latvijā ir pieejams augstas kvalitātes papīrs, teic uzņēmuma “Balticfloc” vadītājs Edžus Cābulis un par izejmateriāla trūkumu pagaidām nesūdzas.
“Pagaidām Latvija spēj nodrošināt mums nepieciešamo apjomu, bet, protams, sezonas laikā, ja runa ir par eko vati, tad nepieciešamo apjomu iepērkam arī no ārzemēm. Mūsu reģionam ir paveicies, ka mums ir šis papīrs un viņam ir šķiedra,” norāda Cābulis.
Uzņēmējs skaidro, ka attīstītākajās valstīs kā Amerikā un Ķīnā jau rodas problēmas ar papīra otreizējo izmantošanu, jo, vairākkārt to pārstrādājot, tiek zaudētas tā īpašības.
Tāpēc Cābulis tepat saredz perspektīvas jaunu produktu ražošanā ar vietējiem resursiem. Lai arī uzņēmums pārstrādes tirgū ir tikai neilgu laiku, arī nākotnē domāts par citu otrreiz izmantojamo resursu izmantošanu.
