Par to, ka Papē bijusi osta, šobrīd liecina pagājušā gadsimta 30.gados būvētie moli. To uzdevums bijis aizsargāt Papes ezera kanālu no smilšu sanesumiem, lai tajā varētu iebraukt laivas un kuģīši. Papes osta savas funkcijas pildījusi līdz 70.gadu sākumam, kad pēc vētras postījumiem tā tikusi slēgta.
Taču arī šodien zvejniecības nozare Rucavas novadā nav izzudusi. Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits stāsta, ka Papē ir seši zvejnieki komersanti un 28 piekrastes zvejnieki.
Līdz ar ostas izbūvi Papē tiktu veicināta uzņēmējdarbība, attīstītos piekrastes tūrisms, kas ietekmētu ekonomisko aktivitāti attālajā Latvijas nostūrī.
Ostas attīstības plāna koncepcijā aprakstīti divi iespējamie varianti. Pirmajā paredzēta priekšostas izveide ar piestātnēm un minimālu infrastruktūru, kas izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro. Savukārt otrajā variantā tiktu arī padziļināts kanāls un izveidota iekšējā osta, kam būtu nepieciešami 18 miljoni eiro.
“Pirmie soļi – sakārtot slūžas, priekškanālu un tā saucamos zviedru vārtus, lai varam nodrošināt kuģu un jahtu ienākšanu,” stāsta Veits.
Plānotās sauszemes platības ostas infrastruktūrai aizņems aptuveni 15 hektārus, kas ir gan pašvaldības, gan privātu un juridisku personu īpašums, tās ir arī “Nature 2000” teritorijas. Lai gan nekāda apbūve tur netiekot plānota, tomēr tas varētu būt visai sarežģīts process.
“Mums ir iedots plāns, un ir jāiet kopā ar šo zemju īpašniekiem, jo bez viņu atļaujas ostas attīstība nevar notikt. Lielākais izaicinājums ir ietekmes uz vidi novērtējums. Ja institūcijas atļaus, tad varēs tālāk virzīt šo ideju,” skaidro Rucavas novada Attīstības nodaļas vadītāja Raimonda Ābelīte.
Papes ostas attīstības plāns izstrādāts līdz 2038.gadam. Tā īstenošanai tiks meklēts Eiropas fondu finansējums, kas būs iespējams tikai nākamajā plānošanas periodā.