Panorāma

Pasaules čempionāts ielu vingrošanā

Panorāma

Nacionālais teātris jaunajai sezonai gatavs

Neregulārie pārvadātāji cērt robu valsts budžetā

«Panorāma»: Neregulārie pārvadātāji cērt robu valsts budžetā

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmumu finansēs sāk cirst robu neregulārie pārvadātāji, kas nedrīkst dublēt sabiedriskā transporta funkcijas, taču miglaino likumu dēļ faktiski to dara. Jau gadiem ar šādu problēmu cīnās arī starppilsētu autobusi, kas oficiāli pilda valsts pasūtījumu. Neregulārie pārvadātāji atņem sabiedriskajam transportam peļņu, ko vēlāk valsts no nodokļu maksātāju naudas spiesta kompensēt. 

Regulārie pasažieru pārvadātāji konkursa kārtībā slēdz līgumu ar valsti un līdz ar to apņemas ievērot iepriekš saskaņotus maršrutus un laikus, sniegt atlaides noteiktām cilvēku grupām, apdrošināt pasažierus un braukt arī uz tādiem galamērķiem un tādos diennakts laikos, kas no biznesa viedokļa nemaz nav izdevīgi. Valsts no savas puses sedz sabiedriskā transporta uzņēmumu zaudējumus, kuri radušies nerentablo pasākumu dēļ. Taču, ja pelnošākajos punktos uzrodas citi - puslegāli pārvadātāji, kas nosmeļ lielāko daļu klientu, sabiedriskajam transportam negūtās peļņas ailītē summas aug un tās būtībā jāsedz nodokļu maksātājiem.

Jebkuram pasažierim, kurš izmanto šo tā saucamo nelegālo pārvadātāju pakalpojumus, jāapzinās – to latu, ko jūs samaksājat nelegālajam, jūs tajā brīdī valsts budžetā atņemat kaut vai skolotājam, mediķim vai tam pašam ugunsdzēsējam,”stāsta Autotransporta direkcijas valdes loceklis Andulis Židkovs.

Neregulārie pārvadātāji jau gadiem piekopj taktiku piebraukt pieturā dažas minūtes pirms sabiedriskā autobusa un par lētāku maksu uzņemt vairumu pasažieru.

„Mēs analizējām maršrutus Rīga-Liepāja, kur mēs regulāri vienreiz gadā veicam statistikas datu apstrādi, pasažieru skaitīšanu utt. Kur mēs redzam, ka tirgus daļu šajā vienā maršrutā neregulārie pārvadātāji apmēram par 30% aizņem,” atklāj AS “Liepājas autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Māris Ārbergs.

Kopš Rīgā noslēdzās konkurss, - kurš uzņēmums turpmāk pilnībā pārņems mikroautobusu pakalpojumu sniegšanu, arī šeit strauji uzplaucis neregulāro pārvadātāju bizness. Vairākas ir konkursā zaudējušās kompānijas vai tās, kas līdz ar pārmaiņā zaudējuši licenci šiem pārvadājumiem. Redzamākā ir vairāku pārvadātāju apvienība "Eko Bus". 

Neregulārie pārvadātāji pēc likuma drīkst vest organizētas grupas vai apkalpot konkrētus klientus. Lai arī uz šiem mikroautobusiem ir uzraksti – “pārvadājam tikai noteiktu kompāniju darbiniekus un klientus” un mazākiem burtiem piebilsts “nepiederošiem iekāpt aizliegts”, reāli aina ir pavisam cita.

„Eko Bus” atzīst – pie iekāpšanas neviena piederību apkalpojamajam uzņēmumam nepārbauda.

„Runāt par atsevišķu personu nejaušu vai apzinātu iekļūšanu transportlīdzeklī, tā ir jau viņu spēja uztvert, atšķirt un nodalīt to, kas ir un kas nav pieļaujams,” saka “Eko Bus” jurists Māris Putāns, uz jautājumu, vai drīkst LTV sižetā teikt, ka viņš aicina viņus nekāpt iekšā, atvildot: „Protams!”

„Par šādu pozīciju droši vien var pasmaidīt un šāds skaidrojums noteikti lai paliek uz pašu pārvadātāju sirdsapziņas, bet, paraugoties uz šo jautājumu globālāk ir skaidrs, ka šie ir pārvadātāji, kas pārvadā tos pasažierus, kuri izmanto sabiedrisko transportu,” – tā Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns.

Un tomēr no pašreizējo likumu viedokļa neregulāro mikroautobusu darbību nevar fiksēt kā nelegālu. Gluži vienkārši tādēļ, ka likumā esošā definīcija ir izplūdusi. Eko Bus norāda – viņi tikai aizpilda nišu, kuru savas neizdarības dēļ radījusi pārvadājumu konkursā uzvarējusī SIA Rīgas mikroautobusu satiksme. Tā pagaidām nespēj nodrošināt vajadzīgo transportlīdzekļu skaitu un autobusi pienāk retāk nekā norādīts sarakstos. To publiski atzinis pats uzvarējušās firmas vadītājs. Cilvēki, kam jāpagūst uz darbu, protams, ir neapmierināti un meklē alternatīvas.

Autopārvadājumu likuma grozījumi, kam būtu stingrāk jānosaka neregulāro pārvadājumu raksturs un jāsakārto samilzusī problēma, jau gadiem iestrēguši Saeimā. Tagad, kad situācija no jauna saasinājusies, Satiksmes ministrija ar jaunu likuma grozījumu versiju vasaras beigās atkal vērsīsies parlamentā un cer, ka šoreiz sekos kāda rīcība.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti