Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir viens no vērtīgākajiem kompānijas “Latvijas gāze” aktīviem. Ne velti enerģētikas eksperti ir norādījuši, ka Latvija bez savām gāzes atradnēm var justies teju tik pat droši kā Krievija, Katara vai citas gāzes ieguvējas. Tai pašā laikā pēdējos 20 gadus gāzi esam saņēmuši tikai no viena piegādātāja. Tādēļ aktualizējas jautājums par to, vai tas, ko maksājam, ir adekvāti.
Gāzi Latvijai piegādā “Gazprom”, kas ir arī viens no “Latvijas gāzes” līdzīpašniekiem. Daļēji atvieglot tirdzniecības monopolu tādiem lielākajiem patērētājiem kā “Latvenergo”, “Rīgas siltums” un “Daugavpils siltums” tika piedāvāts caur enerģētikas likuma grozījumiem. Taču tie tika noraidīti.
"Likumprojektā ir aizliegts, tad nav iespējas apiet," saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. "Tas ir nepārvarams juridisks šķērslis. Priekšlikums bija atvērt to dažiem lielajiem patērētājiem. Tas ir svarīgi, jo runa iet par sezonu, nākamo apkures sezonu lielajiem patērētājiem un elektrības ražotājiem. Katra nedēļa, kas to aizkavē, ir zināms apdraudējums Latvijas ekonomikai. Tā ir garām palaista iespēja. Manuprāt, tā ir provokācija pret Latvijas ekonomisko attīstību."
Pirkt gāzi no Lietuvas grib “Latvenergo”. Kaut “Latvijas gāze” atbildi nav devusi, tā būšot negatīva. Regulators uzskata, ka monopolists tā nedrīkst darīt.
"Šobrīd juridiski nav neviena nav juridiska šķēršļa, kādēļ lai patērētājs nevarētu iegādāties gāzi ārpus Latvijas un piegādāt to savām vajadzībām," norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.
Līdzīgi domā arī Ekonomikas ministrija, taču to konsultējušie juristi saredz problēmas.
"Manuprāt, te tomēr ir problēma, jo gadījumā, ja "Latvenergo" piegādā gāzi kāds cits, tad ir jāsaņem tirdzniecības licence, tirdzniecības licenci saņemt ir neiespējami," skaidro advokātu biroja “Kronbergs un Čukste” partnere Vineta Čukste-Jurjeva.
Otrs strīdus ābols grozījumu apspriešanā bija Inčukalna gāzes krātuves piederība.
"Neviena no nākamajām valdībām neatkāpsies no principa, ka Inčukalna krātuve pieder Latvijas valstij," saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
"Jūs te biedējat ar ''Latvijas gāzi'', bet mēs neesam teikuši, ka Inčukalns pieder citam. Tomēr tas, kas mani baida, ka valsts lems – nodot lietošanā kādam vai nē. Tad es nestādo priekšā, kā mēs varēsim pārdot sava jaunā uzņēmuma akcijas, ja tas nav skaidrs šinī brīdī," - tā “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Tās gan nav vienīgās bažas. Inčukalnā jau ir sagatavots laukums jaunu gāzes iesūknēšanas iekārtu uzstādīšanai, kas pēcāk ļautu paplašināt pašu krātuvi, lai pēc tirgus atvēršanas tirgotāji varētu glabāt dabasgāzi. Tiesa, vai tā notiks, nav zināms, jo Enerģētikas likuma grozījumos prasības par obligāto rezervju glabāšanu Inčukalnā nav iekļautas.
Šobrīd obligāto krājumu veidošanu aizstāv ''Latvijas gāze''. Šeit gāzes apgāde allaž tikusi nodrošināta no krātuves. Kaut šobrīd ir pieejams arī savienojums ar Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināli, tā jauda ir ierobežota. Gāzes patēriņš Latvijā ziemas mēnešos ir aptuveni 12 miljonu kubikmetru dienā, bet savienojuma jauda ir tikai seši miljoni.
"Ja patērētāji paļaujas uz vidējām temperatūrām, tad daļu var nosegt no Lietuvas, bet, lai nosegtu -15.. -20 grādus, tad to var nosegt tikai ar rezervēm. Protams, patērētāji var izvairīties no izmaksām par glabāšanu un ziemā nonākt pie situācijas, kad gāzes nav," uzsver “Latvijas gāzes” preses sekretārs Vinsents Makaris.
"Šī pudeles kakla problēma bija jāatrisina “Latvijas gāzei”. Ilgs laiks tika izniekots, cenšoties piesaistīt tam daļēju Eiropas Komisijas līdzfinansējumu. Tagad gan prasījums ir apstiprināts, tomēr atbildība par problēmas likvidēšanu ir “Latvijas gāzei”," norāda Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis.
"Tā nav taisnība," noliedz Makaris. "Jauda ir ierobežota līdz sešiem miljoniem Kiemenai uzskaites stacijā. [..] vēsturiski mēs vienu projektu ar “Lietuvos Dujos” realizējām, palielinot jaudu līdz sešiem miljoniem. Mums ir vēl viens projekts sagatavots par jaudu palielināšanu līdz 12 miljoniem, bet viņiem no Lietuvas puses nav intereses to turpināt."
Tikmēr Ekonomikas ministrija uzsver – šāda prasība var atbaidīt jaunus tirgotājus, priekšroku dodot ''Latvijas gāzei''.
''Mēs mēģinām prezumēt, ka tirgotāji ir stulbi, bet tā tas nav. Mums nebūtu jāsāk no tā gala, ka visi piedāvās gāzi, bet nezina, kā bizness darbosies. Jebkurš, kurš te gribēs strādāt, lieliski zina, ka pa ziemu cauruļvadā var iegūt noteiktu daudzumu gāzes, bet ne visu," skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Pats darbs pie likumprojekta apstiprināšanas ir ievilcies, šobrīd apstiprināti tikai 28 no kopumā 64 priekšlikumiem. Neraugoties uz to, politiķi darbu ir nolēmuši pabeigt jau nākamajā nedēļā, bet pašu likumu Saeimas plenārsēdē apstiprināt februāra sākumā.
