Pandēmijas laikā uzņēmumi sper pirmos soļus digitalizācijas virzienā

Pandēmijas laiks daudziem uzņēmumiem licis apdomāt digitalizācijas iespējas, kas atvieglo gan preču tirdzniecību internetā, gan uzlabo, piemēram, ražošanas procesus, samazinot nepieciešamo darbinieku skaitu. Tiesa, digitalizācijas iet roku rokā ar investīcijām, līdz ar to ne visu uzņēmumu rocība ļauj izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas. Tomēr tendence ir pozitīva, un uzņēmumi novērtē digitālos rīkus un apsver iespēju tos ieviest nākotnē.

Digitālie rīki klientu apkalpošanai un ražošanai

Pandēmijas laikā uzņēmumi sper pirmos soļus digitalizācijas virzienāLinda Zalāne

Bankas “Citadele” aptaujas dati liecina, ka 16% no aptaujātajiem uzņēmumiem jau ir investējuši digitālajos rīkos, bet puse gatavojas tos ieviest nākotnē, norādot, ka pagaidām bremzējošais faktors ir investīciju trūkums. Vienlaikus 35% nesaskata vajadzību ieviest digitālos rīkus viņu uzņēmējdarbībā.

“Citadeles” valdes loceklis Vladislavs Mironovs kopumā tendenci vērtē kā pozitīvu. Kādiem uzņēmumiem ir svarīgi rast digitālos rīkus? „Lielākā daļa no uzņēmumiem, kas šodien ir digitalizējušies, pārstāv servisa industriju. To mēs redzam arī pēc aptaujas datiem. Tie ir tie uzņēmēji, kas pandēmijas laikā bija visvairāk ietekmēti.

Primāri viņu digitalizācijas ir spēja apkalpot klientus attālināti, pārdodot viņiem preces un pakalpojumus.

Otrā lielākā uzņēmumu kategorija ir lieli ražošanas uzņēmumi, kas digitalizāciju izmanto kā sava veida efektivitātes uzlabojošu elementu. Liels uzņēmums, kas nav e-komercijas pārstāvis, arī var spert soli un radīt digitālus rīkus,” norādīja Mironovs.

Digitalizāciju var iedalīt divos lielos blokos. Pirmkārt, tādi rīki, kas skar administratīvo pusi, piemēram, rēķinu izrakstīšanu, atskaišu veidošanu. Šos procesus līdz ar pandēmiju apstākļu spiesti daudzi uzņēmumi digitalizēja. Arī bankas nāk palīgā ar saviem maksājumu rīkiem, kas palīdz uzņēmējiem pārvaldīt maksājumus.

Otrs virziens ir biznesa modeļa digitalizācija, un šajā gadījumā katra uzņēmuma vajadzības ir atšķirīgas. „Sākot ar lauksaimniekiem, kas spēj automatizēt lauku laistīšanu un sekot līdzi temperatūras izmaiņām, un apzināties, kad ir īstais brīdis, kad novākt ražu. Mēs redzam, ka arī daudzi lielāki uzņēmumi investē automatizācijā, lai ātrāk saražotu produkciju, iesaistot aizvien mazāk cilvēkresursu. Principā biznesa modeļa izmaiņa ir nākamais lielais process, bet šī digitalizācija iet kopsolī ar lielākām investīcijām, ar aizņēmumiem, kurus uzņēmumiem nāksies iegūt finanšu iestādēs,” sacīja Mironovs.

Viņš arī uzsvēra, ka katram uzņēmumam jāizanalizē, vai biznesa modeļa digitalizācija var kalpot par nākamo izaugsmes pavērsienu un palīdzēt atnest aizvien lielākus ienākumus. „Otrkārt, ja mēs runājam par lielākām pārmaiņām lielākiem uzņēmumiem, tad, protams, mēs runājam par investīcijām, kas mērāmas desmitiem, simtiem tūkstošiem līdz par miljoniem eiro.

Tas katram uzņēmumam ir jāizlemj, vai šādas lielākas infrastruktūras pārmaiņas nesīs labumu. Ja nesīs, tad var ieviest digitalizāciju,” norādīja bankas pārstāvis.

Roboti lauksaimniecības uzņēmumā

Lauksaimniecības uzņēmums “Tārgalīte'' darbojas piena lopkopībā un augkopībā. „Tārgalītes” valdes locekle Ieva Zariņa atklāja, ka lielākie digitalizācijas procesi saimniecībā notikuši tieši pandēmijas laikā. Krīze gan neesot bijusi par stimulu tam. Jau iepriekš uzņēmēju māca šaubas par darbaroku trūkumu.

Nu govis slauc trīs roboti, un cilvēki ir šo robotu uzraugi. Nākotnē iecerēts iegādāties vēl vienu robotu. Kopējās projekta izmaksas ir 1,8 miljoni eiro. Projekts realizēts ar Eiropas Savienības struktūrfonda atbalstu, tāpat uzņēmums ņēma kredītu bankā.

„No vienas puses, ir grūti aprēķināt, kad tas atmaksāsies, jo augkopībā, lopkopībā un lauksaimniecībā kopumā ir ļoti sarežģīti izrēķināt mazos ieguvumus, kas veido lielu finansiālu un darba laika daļu. Taču, neņemot šo sadaļu vērā, šim projektam vajadzētu atmaksāties septiņos gados,” pastāstīja Zariņa.

Digitalizācijas rīki maiznīcā

Maiznīcas „Liepkalni” pārstāve Agne Eglīte pastāstīja, ka jau pirms pandēmijas uzņēmums digitalizācijas rīkus izmantoja iekšējo procesu pārvaldībai un īsi pirms pandēmijas izveidoja arī interneta veikalu. Tomēr, runājot par iekšējo procesu digitalizāciju, Eglītes pauda, ka

vidēja mēroga uzņēmumam ir sarežģīti atrast sev piemērotāko rīku.

“Atrast sistēmas, kuras varētu pielāgot mūsu vajadzībām, jo pēc iekšējās uzbūves mēs esam nestandarta uzņēmums. Sistēmas, ko piedāvā kā gatavus produktus, lielākoties ir standartizētas, un salīdzinoši dārgi tās pielāgot. Ļoti jāizvērtē, kuri digitalizācijas procesi galu galā sniedz atslogojumu manuālam darbam, bet kurā gadījumā investīcijas nav atsveramas pret to, kā tiek veikta manuāla darbība,” sacīja Eglīte.

Viņa arī akcentēja, ka tehnoloģiju pasaule attīstās ļoti strauji, piedāvājumu klāsts ir patiesi plašs, bet katram uzņēmumam jāizvērtē, kas tam der un kas neder.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt