Pandēmijas laikā Latvijā ražīgi ieplūdušas ārvalstu investīcijas; vēl jānovērš vairākas nepilnības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pandēmijas laikā ārvalstu investoru tiešo investīciju un uzkrājumu apjoms Latvijā nevis sarucis, bet pieaudzis. Arī šī gada pirmajos divos ceturkšņos investīciju ieplūde būtiski pastiprinājusies, liecina Latvijas Bankas statistika. Lai ārvalstu investīcijas nākotnē ieplūstu ar lielāku jaudu, jānovērš vairākas nepilnības. Par tām Ārvalstu investoru padome diskutē ar valdības vadītājiem.

Pandēmijas laikā Latvijā ražīgi ieplūdušas ārvalstu investīcijas; vēl jānovērš vairākas nepilnības
00:00 / 03:26
Lejuplādēt

Pandēmijas laiks ārvalstu investīciju ieplūdei Latvijas tautsaimniecībā bijis ražīgs. Lauvas tiesa investīcijas ieplūdušas tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, nekustamais īpašums un tirdzniecība. Savukārt valstu dalījumā pozitīvu pienesumu veido investīcijas no Krievijas, Igaunijas, Luksemburgas un Zviedrijas, liecina Latvijas Bankas dati. Šī gada pirmo divu ceturkšņu laikā ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde bija 882 miljoni eiro. Gadu iepriekš tā bija vairāk nekā uz pusi mazāka – 354 miljoni eiro. Palielinājies arī uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas tautsaimniecībā: pirmo divu ceturkšņu laikā tas sasniedza 17,5 miljardus eiro jeb 57,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2020. gada beigās tie bija 57% no IKP.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns norādīja, ka gadu no gadu šis apjoms ir bijis 16,7 miljardi eiro gadā, bet šī gada pirmajos divos ceturkšņos pieaugums ir par 4,5%, salīdzinot ar 2020. gada beigām.

„Ja mēs skatāmies, kā tieši LIAA ir veicies, tad šī gada pirmajos sešos mēnešos mums ir izdevies piesaistīt 17 investīciju projektus. Un kopējā summa ir 313 miljoni eiro. Ja mēs skatāmies no kopējā pieauguma, kas ir 750 miljoni eiro, tad gandrīz puse ir tā, kuru mēs zinām, kas tās ir par investīcijām. Tās ir tās piesaistītās. Tas ir labs rādītājs, jo pagājušā gada beigās, apkopojot gala datus, bija 272 miljoni eiro par visu kopā. Un jau pagājušā gada rādītājs bija septiņu gadu rekords.

Faktiski pirmais pusgads jau ir pārsitis pagājušā gada rādītājus. Tas nozīmē, ka viss ir labi. Jautājums ir par to, ko darīt labāk,” sacīja  Rožkalns.

Tieši tādēļ Ārvalstu investoru padome tikšanās laikā ar valdības pārstāvjiem pārrunāja skaidru rīcības plānu nākotnei. Diskusiju fokuss bija ēnu ekonomika, zaļā kursa ieviešana, darbaspēka kvalifikācija un pārkvalificēšanas iespējas, kā arī Latvijas digitalizācijas stratēģija, atklāja Ārvalstu investoru padomes valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņasprāt, Latvijas trumpis investoru acīs joprojām ir cilvēku resursi, bet ne tikai.

„Es domāju, ka mūsu ģeopolitiskā situācija dod mums arī lielu iespēju. No vienas puses, Latvija ir Eiropas perifērija. Mēs to neslēpsim. Bet, no otras puses, es domāju, ka mums ir arī jāizmanto tās pozīcijas, kas mums ir. Latvija ir pietiekoši zaļa. Citās valstīs ir ļoti daudz industrijas, kas ar zaļo kursu tiks pārveidotas, bet Latvijā ir tieši otrādi – spējam vairāk ieviest inovācijas un skatīties uz citām profesijām, kas varētu rasties šajā attīstības brīdī.

Taču, ja mēs skatāmies uz lielāku perspektīvu, tad mums ir daudz darāmā cilvēku kapitāla plūsmā,”

atzina Elksniņa-Zaščirinska.

Tāpat viens no mērķiem, kas no pagājušā gada sarunām ar valdību nav piepildījies, ir saistīts ar ēnu ekonomiku. Pērn mērķis valdībai bija samazināt ēnu ekonomiku līdz 18% no IKP. Tomēr pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā palielinājās par 1,6 procentpunktiem un sasniedza 25,5% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt Kaspars Rožkalns kā mīnusu minēja zaļās ekonomikas fokusa trūkumu. Investori dod signālu, ka viņu investīcijas nākotnē būs saistītas ar ilgtspējīgām idejām, līdz ar to ir vajadzīga vide eksperimentiem, lai radītu šādas idejas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti