Pandēmijas laikā komunālo maksājumu parādi nepieauga; šoziem būtisks valsts atbalsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pirms jaunās apkures sezonas parasti apkopo informāciju, cik daudz iedzīvotāji palikuši parādā komunālajiem un siltumenerģijas uzņēmumiem. Covid-19 pandēmijas laikā, pateicoties arī valsts sniegtajam atbalstam, parādi par siltumu, ūdeni un māju apsaimniekošanu nepalielinājās un saglabājās vidēji 10% apmērā, bet tagad ar bažām tiek gaidīta ziema un lielie apkures rēķini. Šonedēļ par papildu līdzekļu piešķiršanu centralizētās siltumapgādes atbalstam lēma valdība, un tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem rēķini šoziem palielināsies, bet ne tik dramatiski, kā tika gaidīts iepriekš.

Pandēmijas laikā komunālo maksājumu parādi nepieauga; šoziem iedzīvotājiem būtisks valsts atbalsts
00:00 / 05:02
Lejuplādēt

Pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) apsaimnieko Rīgā gandrīz 4000 ēkas, galvenokārt daudzdzīvokļu namus. Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns stāstīja, ka pēdējos divos gados komunālo rēķinu maksāšanas disciplīna uzlabojas. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju rēķinus maksā laikus, 10% ar rēķinu apmaksu kavējas, bet 10% ir parādnieki. No 1. septembra uzņēmums saviem klientiem nepiemēros sodu par rēķinu samaksas kavējumu.

"Svarīgi ir tas, ka šis lēmums ir sinhrons gan ar "Rīgas ūdeni", gan "Rīgas siltumu", kas ir būtiska daļa no kopējā rēķina. Analizējot iepriekšējo periodu, kad nebija spēkā šīs soda sankcijas, tad mēs redzam, ka cilvēki turpināja pildīt savas saistības un apmaksāt saņemtos pakalpojumus. Tas nozīmē to, ka acīmredzot, ja ir līdzekļi, viņi norēķinās pilnībā par saņemtajiem pakalpojumiem. Tā kā svarīgi ir, tiklīdz ir redzamas problēmas, ir jāvēršas sociālajā dienestā un jāvērtē, vai nav iespējams saņemt kaut kāda veida palīdzību," norādīja RNP pārstāvis.

Rīgā renovētas maz daudzdzīvokļu māju, nedaudz virs 10, un arī no 140 ēkām, kas bija pieteikušās ēkas renovācijai, puse no šīs ieceres jau atteikušies.

Uzņēmuma "Valmieras namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks stāstīja, ka uzņēmums apsaimnieko 143 daudzdzīvokļu ēkas, 50 no tām ir nosiltinātas, un tas nozīmē, ka apkures rēķini būs mazāki. Uzņēmums visiem klientiem atlaides nepiedāvās, katru problēmu gadījumu vērtēs individuāli.

"Mūsu nosiltinātajām mājām viennozīmīgi šī situācija un tie rēķini par apkuri būs zemāki, jo tā pozīcija, kas visvairāk ietekmē, ir tieši apkure. Tie līdz šim ilgstošie parādi nav saistīti ne ar Covid-19, ne ar cita veida sadārdzinājumu un krīzēm. Tur ir cilvēkiem pašiem vai nu nevēlēšanās vai cilvēka paša individuālā maksātnespēja. Un līdz ar to, ja divi mēneši jau ir kavēts, mūsu juristu komanda sāk darbu ar šiem kavētājiem. Ņemot vērā valsts atbalstu, kas tomēr cilvēkiem būs pieejams, būs cilvēki, mūsu klienti, kas ir nonākuši grūtībās, mēs viņus aicinām uzreiz vērsties pie mums, un mēs, individuāli izskatot katru situāciju, noslēgsim vienošanos, un tad šīs vienošanās ietvaros, ja tā tiks pildīta, mēs nepiemērosim nekāda veida soda procentus," solīja "Valmieras namsaimnieka" vadītājs.

Parasti iedzīvotāju parādi palielinās ziemā, bet samazinās vasarā. Daugavpilī grūtības samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus ir 10–20% iedzīvotāju, bet šovasar iedzīvotāji varēja veikt arī rēķinu priekšapmaksu. Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma pārstāve Nataļja Rustkova stāstīja, ka uzņēmums apsaimnieko ap 800 māju.

"Nu, protams, mēs domājam, ka parādi pieaugs vēl sakarā ar apkures sezonas sākumu par 20% noteikti. Protams, viņiem ir tiesības vērsties sociālajā dienestā, lai saņemtu pabalstus vai sastādīt parāda dzēšanas grafiku, piemēram, vēsties pie mums vai pie siltumtīkliem, lai neaprēķinātu līgumsodu un dotu iespēju dzēst parādu," teica Rustkova.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš stāstīja, ka pandēmijas laikā iedzīvotāju parādi siltumuzņēmumiem nav palielinājušies, bet tagad ir divi būtiski riska faktori – tas, ka daļa uzņēmumu var pārtraukt vai ierobežot darbību, un augstās energoresursu cenas. Bet valdības šonedēļ pieņemtais lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu centralizētās siltumapgādes atbalstam situāciju noteikti uzlabos.

"Mēs esam veikuši tādu kā nelielu statistiku. Ja, piemēram, cilvēks saņems rēķinu, viņš redz, ka tarifs ir 150 eiro par MWh, tad apmēram 

vienistabas dzīvokļa rēķins – apkure un karstais ūdens janvāra mēnesī, kad mēs pieņemam, ka ir diezgan vēss, tad tā cena varētu būt 200, 230 eiro par apkuri un karsto ūdeni.

Ja četru istabu dzīvoklis, cena varētu būt jau 400, 430 eiro. Tas, kas attiecas uz centralizēto siltumapgādi, tas ir ļoti būtisks atbalsts iedzīvotājiem un, es teiktu, tieši laikā. Tarifos, kā mēs redzam, tiek ierēķināta ļoti augsta gāzes cena, par ko uzņēmumi bija spiesti iegādāties gāzi, un tas tiešā veidā atspoguļojas arī siltuma tarifos, un, ja iedzīvotāji saņemtu rēķinu par apkuri 400, 500 eiro mēnesī, tas droši vien būtu nelāgi," sprieda Vītoliņš.

Komunālo pakalpojumu sniedzēji ziemu gaida ar bažām, jo, neraugoties uz valsts atbalstu, rēķini tomēr būs krietni lielāki nekā gadu iepriekš, līdz ar to arī parādnieku skaits varētu palielināties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti