Covid-19 pandēmijas laikā apdrošinātājiem bija jāmācās strādāt jaunos, līdz šim nepieredzētos apstākļos. “Visi pieraduši pie plīstošām caurulēm un ugunsgrēkiem, bet par šādu pandēmiju riskiem maz kas bija aizdomājies. Atlīdzību maksāšana pandēmijas dēļ nav masveidīga, ir atsevišķi gadījumi. Ceļojumu apdrošināšanā domāju – lielākā daļa atlīdzību bija fiziskām personām, jo bija jānokļūst mājās. Tas noteikti bija lielākais izdevumu postenis. Ja skatāmies uz juridiskām personām, tur daža laba atlīdzība, kad uzņēmuma darbība pandēmijas riska dēļ bija ierobežota vai apturēta,” pastāstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Apdrošināšanas akciju sabiedrības "Balta" valdes loceklis Uldis Dzintars norādīja, ka "Balta" pandēmijas laikā piedāvāja jaunu pakalpojumu juridiskām personām – apdrošināšanu darbiniekiem, ja viņi saslimst ar Covid-19. “Aptuveni 4000 cilvēku tika apdrošināti gan apkalpojošajā, gan ražojošā sfērā. Lielākoties bija tie uzņēmumi, kuri nevar strādāt attālināti,” pastāstīja Dzintars.
Viņš arī lēsa, ka Covid-19 krīze ieviesīs izmaiņas apdrošināšanā, īpaši attiecībā uz ceļojumu apdrošināšanu. “Tur šie segumi varētu paplašināties,” viņš piebilda.
"Balta" valdes loceklis arī norādīja, ka, sākoties izolācijas periodam, atlīdzībās izmaksātais samazinājās, īpaši autoapdrošināšanā, jo cilvēki brauca mazāk. Savukārt tagad atlīdzības pieaug. Tas redzams veselības apdrošināšanā, jo veselības aprūpes pakalpojumi atkal kļuvuši pieejami.
“Savukārt automašīnu apdrošināšanā redzam, ka diemžēl diezgan ievērojami pieaudzis zādzību skaits. Tas, protams, palielina, izmaksas,” sacīja Dzintars.
Finanšu institūcija "Altum" eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem piedāvā jau no 2009. gada. Līdz šim tās izsniedza uzņēmumiem, kas eksportē uz trešajām pasaules valstīm, bet pandēmijas laikā un līdz pat gada beigām eksporta kredīta garantijas var saņemt uzņēmumi, kas eksportē arī uz Eiropas Savienību (ES).
"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš skaidroja, ka eksporta garantijas ļauj uzņēmējiem nodrošināties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju un maksājumu kavējumiem. “Tieši krīzes laikā izveidojām īpašu atbalsta programmu, noņemot līdz šim esošos ierobežojumus apdrošināšanai uz Eiropas Savienības valstīm. Ja ir neziņa par nākotnes piegādēm, tad attiecīgi apgrūtināta ražošanas plānošana. Neziņa par apmaksas saņemšanu par jau piegādātajām precēm. Sūtīt preci un riskēt nesaņemt apmaksu. Pēdējā laikā īpaši tirdzniecībā atlikto maksājumu dienu skaits pieaudzis no vidēji 45 līdz pat 90 dienām,” sacīja Bērziņš.
Covid-19 krīzē uzņēmēju interese par šādu atbalstu esot pieaugusi četras reizes. Pēdējo trīs mēnešu laikā saņemti aptuveni 300 pieteikumi, kas ir vairāk nekā pērn visa gada laikā. “Vienīgais ierobežojums ir garantijas limits – atlīdzināmā summa nesamaksāšanas gadījumā ir maksimums divi miljoni eiro,” pastāstīja Bērziņš.
Kā pandēmija ietekmēs apdrošināšanas jomu turpmāk? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins vērtēja, ka līdzīgi kā pēc terora aktiem Eiropā turpmāk apdrošināšanas līgumos varētu iekļaut arī jaunus riskus – šoreiz saistībā ar pandēmiju.
“Pandēmija gan apdrošinātājiem, gan klientiem liks domāt par to, vai šādus riskus turpmāk iekļaut savā segumā pie papildu riskiem un piedāvāt to klientiem, kas, iespējams, biežāk prasīs šādus riskus segt.
Būs atsevišķi cilvēki un uzņēmumi, kas šos riskus noteikti prasīs iekļaut savā apdrošināšanas segumā.
Piemēram, viesnīcu vai aviopārvadājumu pārstāvji. Šādi uzņēmumi noteikti domās par to, lai pandēmijas riski tiktu iekļauti risku segumā,” sacīja Abāšins.
Viņš vērtēja, ka pandēmija apdrošināšanas jomu ietekmēs nedaudz, jo apdrošināšanas kompānijas ir labi kapitalizētas un riski ir pārapdrošināti.
