Pandēmijas divos gados Latvijas valsts parādā līmenis indikatīvi ir pieaudzis par 8% no iekšzemes kopprodukta. „2019. gada beigās vispārējais valdības parāda veidoja aptuveni 37% no IKP jeb nedaudz virs 11 miljardiem eiro, bet 2021. gada beigās valsts parāds jau ir pieaudzis līdz 14, 7 miljardiem eiro jeb 45% no IKP. Tas ir operatīvs vērtējums. Faktiskā izpilde vēl nav pieejama. Tātad kāpums veido 8% no IKP jeb indikatīvi naudas izteiksmē 3,5 miljardus eiro,” pastāstīja Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.
Viņa uzsvēra, ka iekšējā rezerve Valsts kases kontos ir uzkrāta pietiekamā apmērā, lai pildītu visu saistību izpildi. „Pagājušajā gadā, kad mums bija iespēja aizņemties ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem gan iekšējā, gan starptautiskajos tirgos resursus, mēs apzināti to darījām. Darījām to ar procentu likmēm, kas vienu brīdi pat bija negatīvas jeb ļoti tuvu nullei.
Līdz ar to mūsu rīcībā ir pietiekoši līdzekļi, lai tagad nenoteiktības periodu, kas valda finanšu tirgos, nodzīvotu ar mierīgu sirdi,
ka Valsts kasē ir nepieciešamā nauda, kas ir vajadzīga tuvākajos mēnešos finansēšanas nepieciešamības segšanai. Līdz ar to stresa, vai pietiks vai nepietiks līdzekļu, nav,” sacīja Jalovecka.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja, ka Latvijas valsts parāda pieaugums pandēmijas gados ir bijis lēzenāks nekā prognozēts iepriekš. 45% no IKP esot vērtējams kā mērens parāds, kas, starp citu, ir divas reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Šteinbuka atzina, ka ir grūti prognozēt, vai un cik daudz Latvijas valsts parāds pieaugs šogad: „Latvijas Banka prognozē, ka šogad parāda apjoma pieaugums būs līdz 48% no IKP. Godīgi sakot, pēc manām domām, tas ir diezgan optimistiski. Ja skatāmies Finanšu ministrijas iepriekšējo prognozi, kas bija izstrādāta rudenī, tad toreiz bija prognozēts parāds 52% no IKP. Tātad FM prognoze pirms Ukrainas kara bija pesimistiskāka par Latvijas Bankas jaunāko prognozi. Protams, ka to daļēji var paskaidrot ar augsto inflāciju – jo augstāks cenu pieaugums, jo augstāka ir kopprodukta nominālā vērtība. Un tāpēc ir tā atšķirība.”
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis prognozēja, ka, ņemot vērā krasās izmaiņas, kuras veicina ģeopolitiskais situācija pasaulē, Latvijai, iespējams, nāksies vēl aizņemties, šādā veidā audzējot valsts parādu.
Ekonomists Latvijas vajadzības iedala divās sadaļās: „Pirmais ir tas, cik daudz mēs izdomāsim par sabiedrības vai uzņēmumu atbalstu, ņemot vērā to, kas saistās ar Krievijas krīzi, izaicinājumiem un sankcijām. Otrkārt, cik daudz mēs izdomāsim pastiprināt investīciju plūsmu enerģētikas diversifikācijas ilgtermiņu mērķu sasniegšanai. Es teiktu, ka šajā otrajā daļā tas būtu attaisnojami un tur pat ar ilgtermiņa atdevi būtu būtiski un nepieciešami investēt, ņemot vērā straujās pārmaiņas. Tā ir zināma krīze.”
Gašpuitis arī prognozēja, ka rudenī valdībai atkal būs jādomā par atbalsta sniegšanu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai iedzīvotājiem, bet šoreiz tas būtu jādara daudz mērķtiecīgāk.
